Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 18. novembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Skolās vakanču kļūst vēl vairāk. No pirmdienas pedagogu vakanču saraksti skolās palikuši garāki. Daudzās izglītības iestādēs skolotāju trūka jau kopš mācību gada sākuma, bet situāciju vēl vairāk pasliktināja obligātā prasība vakcinēties pret „Covid-19”. Tikmēr direktori darbinieku trūkuma problēmu joprojām visbiežāk risina, palielinot slodzi palikušajiem kolēģiem. „Man ir jāstrādā kā samierinātājam, jo vēlos, lai skolā visi nesaplēšamies atšķirīgas pārliecības dēļ,” pagājušajā nedēļā sacīja Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas vadītājs Aivars Peisenieks. Nesaskaņas veidojās, jo izglītības iestādē strādā vairāki skolotāji, kas tic sazvērestības teorijām un baidās no vakcīnas. Savukārt citi nesaprot, kāpēc šie cilvēki nevar pārkāpt sev pāri un tomēr potēties. Izglītības iestādes vadītājs izmantojis dažāda veida argumentus, lai darbiniekus pārliecinātu, tomēr dažus nekas nav ietekmējis.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Šonedēļ skolās sāk „Covid-19” ātro antigēna paštestu izmantošanu.

Attālinātās mācības drīkst noteikt tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Latvijas skolēni starptautiskajās komandu matemātikas sacensībās Islandē izcīna 4. vietu.

Izsludina eseju konkursu jauniešiem par Gustava Zemgala un viņa laikabiedru devumu Latvijai.  

Darbību uzsāk jauna audio grāmatu platforma „Audillo”.

VIEDOKĻI

Kas šobrīd veido pedagogu pārslodzi? Par savu pieredzi stāsta Laila Urbāne, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, Grobiņas vidusskolas direktore, Kārlis Klišāns, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinātņu pedagogs, Mārtiņš Kupčs, Jūrmalas pilsētas pamatskolas profesionālās izglītības skolotājs programmā „Koka izstrādājumu izgatavošana”, Ilze Akmentiņa, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolotāja.

INTERVIJA

Zinātniece atgriežas savā skolā par skolotāju. Ilze Klints Latvijas Universitātē studējusi fiziku un 10 gadus strādājusi zinātnē, taču pēdējie trīs gadi saistīti ar darbu skolā. Atgriezusies savā Kuldīgas Centra vidusskolā, lai mācītu citādu izpratni par fiziku. Sarunā ar skolotāju arī par pieeju inženierzinību mācīšanā un mācību materiālu radīšanu. “Pieredze zinātnē palīdz. Es nekrītu panikā, ja neapmierina piedāvātais programmas paraugs, bet lasu teoriju un būvēju savu programmu. Zinātnē neviens nevar pateikt, kam beigās jāsanāk, jo viss ir vēl nezināms. Zinātnieki lietas pēta no pamatiem un meklē risinājumu,” saka Ilze.

PIEREDZE

Skolotāja zināšanu līmenis un izmantotās metodes būtiski ietekmē mācību procesa kvalitāti. Lai arī eksakto mācību priekšmetu apguve ir ļoti svarīga, skolēnu zināšanas tajos ir dažādas – kādam tās ir labas, savukārt kādam citam vājas vai pat neapmierinošas. Septembra beigās veiktā skolotāju aptauja rāda, ka skolotāji skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos vērtē viduvēji. Kā šīs zināšanas uzlabot un kā skaidrot šādus rezultātus, stāsta privātās vidusskolas „Patnis” matemātikas skolotājs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs.

VIEDOKLIS

Mūzikas nodarbības emocionāli stiprina bērnus. Sākot ar šo nedēļu, skolēni ir atgriezušies pie klātienes mācībām, un arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās klātienē bez ierobežojumiem var piedalīties skolēni ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tie bērni, kuri nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši „Covid-19”, nodarbībās var piedalīties attālināti vai klātienē ar negatīvu „Covid-19” testa rezultātu, izpildoties vairākiem nosacījumiem. Taču arī mājsēdes laikā bērni caur datora ekrānu apguva gan mūzikas instrumentu spēli, gan dziedāšanu. Lai gan tas nebija viegli un brīžiem zuda motivācija, šīs nodarbības emocionāli stiprināja bērnus un ļāva gūt pozitīvas emocijas, kas šobrīd ir īpaši būtiski. Stāsta Ilze Ērkšķe, Mākslu skolas Kultūras „Patnis” direktores vietniece izglītības jomā.

IDEJA

Resursu pasakas. Resursu pasakas bērniem labāk palīdz izprast sevi un kļūst par tiltu ceļā uz labāka ,,es” veidošanu, tās palīdz dzīvē atrast savu ceļu. Materiāls paredzēts 1. – 6. klašu skolēniem klases stundu darbam, kā arī to var izmantot literatūrā kā literārās pasakas paraugu. Tajā pašā laikā vieglajā valodā veidotais materiāls izmantojams speciālo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem literatūras stundās. Pasakas var izmantot arī bērnu vecāki, strādājot ar bērniem mājās un pārrunājot dažādas problēmsituācijas un to risināšanas iespējas. Pasakās iekļautās tēmas māca skolēniem izprast savas emocijas, atrast sevī resursus negatīvo īpašību izskaušanai un personības pašizaugsmei, attīsta tādas prasmes kā sevis izzināšana, analizēšana, pilnveidošana, rakstura audzināšana. Zem katras pasakas piedāvāti jautājumi kopīgai apspriešanai klasē.

PIEREDZE

Mana interesantā stunda. Sporta stunda, 3. klase. Pieredzē dalās Dace Ametere, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas skolotāja.

METODISKIE MATERIĀLI

Darbs ar Rasas Bugavičutes-Pēces grāmatu „Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss”. Latviešu valoda, 3. klase. Pieredzē dalās Gunta Sakaviča, Rīgas 84. vidusskolas skolotāja.

Vai esi saskaņā ar sevi? Klases stunda, 7. klase.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.