Raksti, viedokļi, intervijas

Kur ņemt skolotājus?

Šobrīd Latvijā ir katastrofāls skolotāju trūkums un tiek meklēti dažādi risinājumi, kā šo trūkumu varētu mazināt. Problēma nav jauna un par to tiek runāts jau samērā ilgu laiku. Skolu direktori atzīst, ka trūkst skolotāju, un vecāki grib saviem bērniem labākos skolotājus. Dažviet situācija jau ir eskalējusies tik tālu, ka šīs vēlmes kļūst arvien pieticīgākas, un galvenais ir, lai vispār būtu skolotāji.  

Starp pedagogiem veidojas digitālā plaisa

Attālināto mācību laikā daļa pedagogu būtiski uzlaboja savas digitālās prasmes, mācību procesā ieviešot dažādu platformu un rīku izmantošanu. Ir liela atšķirība starp pedagogu digitālajām prasmēm šobrīd un laikā pirms pandēmijas sākuma, tomēr aizvien ir liels skaits skolotāju ar salīdzinoši ierobežotām zināšanām un prasmēm digitālajā jomā, kas rada plaisu starp kolēģiem. Digitālās prasmes nenozīmē vien spēju piespiest attiecīgu pogu, tā ir domāšanas maiņa.

No sajūsmas līdz riebumam. Skolēni attālināto mācību laikā izgājuši cauri plašai emociju gammai

Robi zināšanās un motivācijas trūkums ir mazākais ļaunums, ko daļai skolēnu nodarījusi attālinātā mācīšanās. Daudz sliktāk ir tas, ka viņiem, esot vienatnē, pazuda interese par dzīvi. Bija domas par pašnāvību, un bija mēģinājumi to izdarīt. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījuma autores uzsver, ka šī iemesla dēļ attālinātās mācības ilgtermiņā vairs nedrīkst pieļaut.

Transformācija mācību procesā ir notikusi

Lai cik paradoksāli tas izklausītos, laika posms, ko pavadījām mācoties attālināti, ir radījis neatgriezeniskas izmaiņas klātienes mācībās, un tas vērtējams pozitīvi. Esam ieguvuši vairākus būtiskus uzlabojumus, kurus nepieciešams saglabāt arī šobrīd, kad mācāmies ierastajā veidā. Ja savulaik bija sarežģīti popularizēt dažādus digitālos rīkus, šobrīd, pateicoties pandēmijai, jau ir atlasīti efektīvāki un tie tiek aktīvi pielietoti.

Stiprināsim skolu direktorus

Mācību gada sākums ierasti ir laiks, kad daudz un plaši tiek runāts par pedagogiem, analizējot profesijas priekšrocības un izaicinājumus, taču katrā skolā ir ne tikai skolotāji, bet arī citi, bez kuriem nav iedomājama skolas ikdiena un izglītības sistēma. Tostarp arī skolu direktori, kuriem ir plašs atbildības loks. Neierastie apstākļi, kas radušies pandēmijas ietekmē, pedagogu trūkums un citas lietas mudina meklēt risinājumus, kā stiprināt un atbalstīt skolu direktorus. Spēcīgs skolas direktors nozīmē ne tikai saliedētu kolektīvu, bet arī mācību vides un kvalitātes uzlabošanos.

Skolotājam un bērnam jādarbojas kā komandai. Kompetenču pieeja pirmsskolā

Kompetenču pieeja pirmsskolās ir plaši diskutēta tēma. Neraugoties uz to, ka publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, ir svarīgi atcerēties, ka izglītība ir stāsts par attīstību. Bērnudārznieki un skolnieki ir pierādījuši, ka lieliski spēj iekļauties un īstenot jauno pieeju, grūtāk mēdz būt pedagogiem. Īpaši tiem, kuri nespēj pieņemt, ka bērns var lemt pats un ka veiksmīga sadarbība veidosies tur, kur skolotājs un audzēknis darbosies kā „komanda”.