Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 9. oktobra numurā lasiet:

INTERVIJA

Kopā varam būt liels un ietekmīgs spēks. Politiķi labāk saprot skaitlisko spēka valodu, tāpēc svarīgi ir būt skaitliski lielākai organizācijai. Tās problēmas, kuras ieilgušas gadiem, varētu atrisināt stipri ātrāk un labvēlīgāk. Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Līdz šim Covid-19 skāris 47 izglītības iestādes.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs nākamiem septiņiem gadiem iekļaus OECD ieteikumus.

Nākotnes sabiedrība prasa personalizētu mācīšanos.

Izdots digitāls pašvadītas mācīšanās ceļvedis.

Pētījums: Izglītības iestādes Latvijā visiem skolēniem nodrošina vienlīdz labu mācību vides infrastruktūru.

Novembrī notiks ikgadējais pasaules diktāts latviešu valodā.

SARUNA

Ārpus zonas. Tikt klāt bērna sirdij. „Man patīk ideja kopā ar skolēniem doties ārā no skolas telpām, vest viņus dabā. Un tajā brīdī, kad pazūd mobilā telefona zona,var tikt klāt jaunā cilvēka sirdij,” teic biologs un pētnieks Māris Olte. Šajā mācību gadā Māris kļūst par skolotāju Jauno līderu vidusskolā, kas atrodas Līgatnē, un vada neformālās izglītības meistarklases.

SKOLA UN SKOLĒNS

Kā skolā veidojas izcilības un kāds ir viņu dzīves ceļš. Latvijā ir daudz gaišu prātu, par to liecina mūsu valsts skolēnu ievērojamie panākumi Eiropas un pasaules dažādajās olimpiādēs, kas norisinājās augustā un septembra sākumā, taču arī citus gadus viņi bijuši līdzvērtīgi dalībnieki un pat izcilāki starp pārējo valstu pārstāvjiem. Sarunā ar vairākiem skolotājiem un viņu audzēkņiem par ceļu uz izcilību un turpmākajām dzīves gaitām.

SKOLAS VIDE

Vardarbības signāli izglītības iestādē. Šī gada 21. septembrī uzvedība.lv vebināru cikla ietvaros notika vebinārs par vardarbības signāliem izglītības iestādē. Vebināru ciklu vada Līga Bērziņa, uzvedība.lv un Latvijas Autisma apvienības vadītāja, kura strādā ar bērniem, kam sarežģīta uzvedība, izglītības iestādēs un šajā jomā palīdz arī ģimenēm.  Ja bērni sāk dalīties grupās, mums tās ir nevis jāstiprina, bet jādara viss, lai tās izjauktu,” norāda L. Bērziņa. Tas nozīmē, ka bērni būtu jāizsēdina pēc interesēm, garuma vai citām īpašībām ar mērķi panākt to, ka katrs bērns iepazīst tuvāk citus bērnus.

PIEREDZE

Kompetenču mācību modeļa iedzīvināšana trijos pilotprojekta gados. Ventspils 1. pamatskola ir viena no tām skolām, kur jaunais kompetenču mācību modelis pilotprojekta aprobācijas trijos gados iedzīvināts veiksmīgi. Ļoti labprāt skolotāji dalās pieredzē un stāsta par to, kā skolā veidota jauna pieeja mācībām. „Esam sapratuši, ka panākumus nodrošina skolotāja prasme nesteigties, nedarīt skolēna vietā, pacietīgi vērot, gaidīt un pēc nepieciešamības virzīt, palīdzēt. Nepateikt priekšā, ļaut skolēnam apdomāt savu atbildi,” atzīst Ventspils 1. pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Dace Bahmane.

PIEREDZE

Kuldīgas Centra vidusskolas pieredze kompetenču izglītības pilotprojektā. Jebkuras reformas ir saistītas ar grūtībām. Ir jāiegulda daudz vairāk darba, lai viss ieietu „jaunās sliedēs”. Kuldīgas Centra vidusskolas pedagogi ir gandarīti, ka pilotprojekta laikā ir paguvuši iemēģināt jaunos materiālus un šajā gadā nav jāsāk viss no nulles.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?