Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 19. februāra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

„Notiekošo izglītībā nevaram vērtēt ar ikdienišķu redzējumu”.  Ieilgusī attālinātā mācīšanās daudzos rada pārdomas, vai netiek zaudēta zināšanu un izglītības kvalitāte, tādēļ uz sarunu aicinājām Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktoru Rolandu Ozolu. Dienests ir veicis kvalitatīvo izpēti, izmantojot akreditācijās iegūto informāciju un datus, kā arī turpina apkopot informāciju, kā tiek īstenotas attālinātās mācības. R. Ozols norāda, ka veiksmīgāk ar visu tiek galā skolas, kuras atteikušās no klātienes stundu saraksta. Ieteicams ir veidot bloku stundas, piemēram, vienā no tām nodarbība notiek tiešsaistē, bet otrās stundas laikā skolēni mācās patstāvīgi.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

22. februārī mācības klātienē atsāks 1.-4. klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību.

IZM aicina bērnudārzus un speciālās izglītības iestādes sazināties ar ministriju par operatīvu risinājumu vienreizējām piemaksām pedagogiem.

Pedagogu arodbiedrība uztur demisijas pieprasījumu I.Šuplinskai, lai gan sadarbība esot mazliet uzlabojusies.

Biedrība uzsāk kampaņu, lai iedrošinātu pedagogus vakcinēties.

JA TITAN uzvar komanda no Daugavpils 3. vidusskolas.

Atklāta pieteikšanās fizikas erudīcijas konkursam „FIZMIX Eksperiments”.

Mūziķi Nils Īle un Maija Sējāne-Īle radījuši audiovizuālu programmu skolēniem.

DIAGNOSTICĒJOŠIE DARBI

Par 3. un 6. klases diagnosticējošiem darbiem. „Šie darbi nebūs mēraukla, pēc kuriem, kā daudzi iedomājas, ja būs slikti rezultāti, tad sekos skolu un skolotāju vērtēšana un sodi. Šie darbi vairāk domāti pašiem skolēniem, un to mērķis ir diagnosticēt apgūtās pamatprasmes – vai skolēnu zināšanas un prasmes atbilst priekšmetu standarta prasībām,” tiešsaistes vebinārā uzsvēra Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, stāstot par diagnosticējošo darbu norisi 3. un 6. klasēm. Viņš atgādināja, ka šie darbi būs ar vienādām prasībām visiem aptuveni 20 000 skolēnu, kuri mācās 3. un 6. klasēs.

VIDUSSKOLA

Vēsture un sociālās zinības vidusskolā. Šis mācību gads ir iesācies ar 2 jauniem kursiem vidusskolā – „Vēsture un sociālās zinātnes I” un „Sociālās zinības un vēsture”. Ir cita satura struktūra, kas balstās fenomenu pieejā (atšķirībā no hronoloģiskās pieejas), un cits mācīšanas princips, kas paredz, ka vēstures piemēri tiek izmantoti, lai skaidrotu arī mūsdienu notikumus, proti, jaunie kursi ir integrēti un nav tikai vēsture vēstures pēc. Jaunie kursi aktualizē vairākus būtiskus jautājumus. Ko nepieciešams iemācīt skolēniem vēsturē? Pēc kādiem principiem jāizraugās saturs? Kas ir svarīgāks – prasmes vai zināšanas? Un kā skolotājiem mācību procesā sadarboties ar kolēģiem? Neklātienes sarunā savā pieredzē šo kursu īstenošanā dalās 4 vēstures skolotāji: Dzintra Liepiņa no Rīgas Juglas vidusskolas, Kārlis Klišāns no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Rīgas Franču liceja direktores vietniece izglītības jomā Aija Kļaviņa un Salaspils 1. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Annija Bergmane.

VIEDOKLIS

Izstrādā priekšlikumus ilgtspējīgam pedagogu darba samaksas modelim. Skolotājs ir viena no retajām profesijām, kuras ietvarus aicinātu mērīt ne tikai nedēļas vai mēneša nogrieznī, bet pat darba gada kopējā nogrieznī. Stāsta Dace Kalsone, Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte finanšu plānošanas jomā.

PIEREDZE

Mācību stunda „Plānošana”. Laikā, kad mācību process izglītības iestādēs norit attālināti jau otro gadu, skolēniem un pedagogiem nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem. Mācību procesā, kas norit attālināti, skolēnam jāizpēta un jāapgūst daudz jauna patstāvīgi (skolēnu izaicinājums). Tomēr, kā sagatavot skolēnu tam, ka viņš izpratīs savus patstāvības paradumus jauna mācību satura apguvē? Attālinātais mācību process būtiski akcentē pašvadītu mācīšanos. Stāsta Felikss Rekovičs no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas.

Pasaules vēstures un mūzikas kopstunda ZOOMā 8. klase. Pētot vēstures un mūzikas tematisko plānojumu, lielisks un aizraujošs šķita temats „Apgaismība arhitektūrā un mūzikā”, kas ir gana visaptverošs, izglītojošs kā no vēstures, tā arī mūzikas viedokļa – gan novada, gan valstiskā un eiropeiskā griezumā. Stāsta Lauma Zariņa, Antra Balgalve no Bauskas novada Vecsaules pamatskolas.

Virtuālās laboratorijas iespējas fizikā. Ir viegli veidot pētījumus skolā, fizikas laboratorijā, kurā ir visas ierīces un piederumi, skolotājs atrodas blakus un var palīdzēt, ja rodas jautājumi. Bet kā veikt pētījumus apstākļos, kad nav iespējas apmeklēt skolu un izmantot laboratorijas ierīces? Šajā situācijā es piedāvāju skolēniem izmantot virtuālās laboratorijas iespējas. Stāsta Natālija Gridasova no Sventes vidusskolas.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?