Žurnāls "Vecākiem"

E-žurnāla VECĀKIEM jaunajā numurā lasiet:

Kā vecāki var palīdzēt jaunietim, kas nepieņem citu uzskatus? Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu (un varbūt tieši tāpēc), ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Tomēr pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spēkus pieņemt jaunieša citādību un straujās izmaiņas viņa raksturā. Bet ko darīt, ja saprast un pieņemt atšķirīgo citos cilvēkos atsakās tieši bērns, ja viņa uzvedība kļūst aizskaroša un uzbrūkoša?

Politologs: Bērni uz skolu atnes vecāku viedokli. Bērni redz un dzird, kas notiek apkārt, tāpēc viņiem gluži dabiski rodas jautājumi par situāciju Ukrainā. Un skolotājam ir jāspēj uz tiem atbildēt. Viņš nevar ieņemt neitrālu pozīciju vai teikt, ka nezina, kurā pusē ir patiesība, uzskata politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. “Ikviens domājošs cilvēks saprot, ka tā ir klaja Krievijas agresija pret citu valsti.” Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka šis nav īstais brīdis mazākumtautību skolās organizēt pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Viņš uzskata, ka daudzmaz vienotu sabiedrību mēs iegūsim tad, kad latviešu un krievu bērni mācīsies kopā un pedagogi būs gatavi ar viņiem ļoti nopietni strādāt. Un strādāt arī ar vecākiem.

Vidēji katrs piektais bērns ir saskāries ar pavedināšanas mēģinājumiem internetā. Vidēji katrs piektais bērns vecumā no 8 – 15 gadiem interneta vidē ir nokļuvis situācijā, kas saistīta ar seksuāla rakstura sarunu un pavedināšanas mēģinājumiem, liecina Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv) apkopotā informācija par aizpildīto pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv. 20% atzinuši, ka interneta “draugs” sūtījis ko tādu, kas lika izjust bailes, kaunu un apjukumu, savukārt, 24% bērnu atzīst, ka internetā iegūtais “draugs” sarunājies par intīmām ķermeņa daļām.

Pētījumi: skolas vecuma bērni ir piedzīvojuši kritiskāko psihoemocionālo satricinājumu. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra eksperti sadarbībā ar vadošajiem Latvijas speciālistiem ir izstrādājuši intensīvu izaugsmes programmu “P faktors”, kuras galvenais mērķis ir pēcpandēmijas posmā dot iespēju bērniem un pusaudžiem stiprināt psiholoģisko noturību jeb p – faktoru. Psiholoģiskā noturība ir saistīta ar spēju īstenot savu radošo un intelektuālo potenciālu, sasniegt pozitīvus dzīves rezultātus un veidot veselīgas attiecības, kas ir viens no laimīgas dzīves priekšnosacījumiem. Pandēmijas laikā, pašreizējas karadarbības Ukrainā kontekstā, kā arī citu emocionālo satricinājumu rezultātā cieš psiholoģiskā noturība, kas ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz dzīves rezultātiem dažādās jomās.

Kad ieteicams vērsties pie speciālista? Speciālo vajadzību atpazīšana. Ikviena bērna attīstība norisinās atšķirīgi, reizēm ātrāk, reizēm lēnāk, reizēm negaidīti pēkšņi. Tomēr vecumposmu attīstības secība ir negrozāma, tās gaitu nav iespējams paātrināt. Visam savs laiks. Taču tieši ģimenei ir svarīga loma bērna turpmākajā attīstībā. Tas, ko bērni ikdienā iemācīsies no saviem vecākiem un ģimenes, veidos pamatu visai viņu turpmākajai dzīvei. Tāpēc svarīgi laicīgi izprast vecumposmu atšķirības un zināt, kas ir pats būtiskākais bērna attīstībā katrā no tiem.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.