Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 1. aprīļa numurā lasiet:
AKTUĀLI
Ukrainas kara gadījumā pozīcijai jābūt. “Pozīcijas neesamība Ukrainas kara gadījumā ir rādītājs skolotāja vērtību sistēmai. Kāda viedokļu daudzveidība var pastāvēt situācijā, kad viens diktators dod komandu slepkavot bērnus?” saka politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa ir arī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas eksperte un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore. Ž. Ozoliņa norāda, ka situācijās, kad nozombēšanas pakāpe ir ārkārtīgi augsta, vienkārša sarunāšanās nelīdz. Tad lieti noder simulācijas spēles. Bieži vien, ieliekot agresīvi noskaņotu jaunieti citās kurpēs, viņš uz pasauli paskatās mazliet citādāk.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
LIVA prezidents neredz nepieciešamību pēc vienādiem darba slodzes sadalīšanas kritērijiem visās izglītības iestādēs.
LIZDA pieprasa ekspertu pamatojumu par Covid-19 prasībām jaunajā mācību gadā.
Izglītības komisija konceptuāli atbalsta plašāku pedagogu aizsardzību pret skolēnu emocionālu vai fizisku vardarbību.
Skolēnu 46. zinātniskās pētniecības darbu konferencē apbalvoti 160 jaunie pētnieki.
Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolu reorganizē par pamatskolu.
Audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā šajā mācību gadā pieaudzis par 0,9%.
Studenti izstrādās risinājumus sporta stundu uzlabošanai Latvijas skolās.
Jauno ārstu asociācija rosina visās skolās nekavējoties atjaunot veselības mācību kā obligāto mācību priekšmetu.
“Latvijas skolas soma” piedāvā jaunus metodiskos materiālus.
Izzinošs podkāsts par izglītību “Zinātjauda”.
Izglītības komisija konceptuāli atbalsta aizliegumu sporta komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.
Latvijas skolās mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni.
Par velti pieejami mācību materiāli ukraiņu valodā no Ukrainas izdevējiem “Ranok”.
LIZDA: Ukraiņu bērniem jāpiedāvā atbalsts latviešu valodas apguvei, bet mācības tikai valsts valodā pašlaik nav iespējamas.
FORUMS
Kā nepazaudēt vienam otru mācību procesā. Nodibinājums “Iespējamā misija” 18. martā rīkoja diskusiju un pieredzes forumu “LABI. BŪT. SKOLOTĀJS.”, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kā skolās nodrošināt skolotāju labbūtību veicinošu vidi un kādi ir iespējamie risinājumi, lai Latvijas skolās ne tikai piesaistītu jaunus, bet noturētu tur jau strādājošos skolotājus. Tāpat meklēja atbildes, kur motivāciju rast skolēniem un vecākiem, lai nezustu izpratne par izglītības nozīmi ikkatra dzīvē.
ATBALSTS
Viedoklis, puspatiesība vai meli – ko iesākt skolotājam informācijas karā? Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un kara bēgļu ‒ ukraiņu skolēnu ‒ uzņemšanu Latvijas izglītības iestādēs, skolām ir būtiska loma skolēnu izglītošanā par notiekošo. Kur velkama robeža starp tiesībām uz savu redzējumu un naidīgu runāšanu; ko iesākt situācijā, ja “atšķirīgais viedoklis” par karu Ukrainā pēc būtības atbalsta Krievijas propagandas uzstādījumus un noliedz Latvijas valsts nostāju un demokrātiskas sabiedrības vērtības? “Lai atpazītu viltus ziņas, tās nevar vērtēt emocionāli, bet gan ar vēsu galvu un faktu pārbaudi, kas ikdienas steigā bieži vien nenotiek.
ATBILD IZGLĪTĪBAS JURISTS
1. Kā noformēt atbrīvojumu no valsts pārbaudījumiem.
2. Vai direktors var aizvietot lietvedi.
3. Pirmsskolas apmeklēšana vasarā.
4. Pašvaldības transports uz pirmsskolu vasarā.
5. Kam jāsūta rēķins par pirmsskolas pakalpojumu.
6. Izglītība sporta pulciņa vadītājam.
KULTŪRIZGLĪTĪBA
Iepazīt sevi un pasauli caur fotogrāfiju. Šodien fotogrāfijas, attēli, dažāda veida vizuālie materiāli ieņem aizvien lielāku vietu mūsu ikdienā. Tie uzrunā mūs medijos, visu izmēru ekrānos, pilsētvidē – gandrīz visur, kur vēršas skats, un fotografē gandrīz visi. Kā padarīt saskarsmi ar šo vizuālo pasauli jēgpilnu un izprast, kas īsti ir attēls, kā tas tiek veidots un ar kādiem līdzekļiem iedarbojas uz skatītāju, jo īpaši pusaudžiem un jauniešiem, – viena no iespējām to apgūt ir Laikmetīgās fotogrāfijas skolā ISSP, kas piedāvā skolu jauniešiem trīs nodarbību ciklu: “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā”, “Vizuālizpratne fotogrāfijā”, kuras būs interesantas 10. līdz 12. klašu skolēniem, un “Ieskats Latvijas fotogrāfijā. Stāsta veidošana”, kuras mērķauditorija ir 7. līdz 9. klašu audzēkņi.
Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
