Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 14. aprīļa numurā lasiet:

AKTUĀLI

Ukraiņu bērnudārznieki un skolēni Latvijā. Rit otrais mēnesis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un Latvijā jau uzņemti vairāki tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, viņu vidū bērni, pusaudži un jaunieši. Kā viņiem klājas, vai izdodas turpināt mācības, nodarboties ar iecienītajiem vaļaspriekiem, sazināties ar mājiniekiem? Lai pārrunātu pašreizējo situāciju, tikos ar dažiem no viņiem, kā arī pedagogiem, kuri palīdz turpināt izglītoties.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Pirmo reizi tiek veidota nacionāla mēroga vienota skolu vakanču karte.

A. Muižniece noliedz nepieciešamību pēc obligātā eksāmena eksaktajos mācību priekšmetos.

IZM izstrādāto pedagogu finansēšanas modeli LIZDA uzskata par netaisnīgu pret Pierīgu.

Sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi Izglītības likumā par pāreju uz mācībām valsts valodā.

Aptauja: Nespēja atrast aizstājējus skolotājiem pandēmijas laikā noveda pie pārslodzes un skolu slēgšanas.

IZM šogad neplāno papildu līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām.

Visaktīvāk interesi par IT jomu izrāda nelielo reģionu skolu skolēni.

Norisināsies nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss “SkillsLatvia 2022”.

STEM seminārs skolotājiem.

Mācību materiāli par autortiesībām.

Nacionālais teātris ir izveidojis mācību palīglīdzekli latviešu literatūras apguvei.

Izglītojošas spēles sociālo un dizaina prasmju apguvei skolās.

Pašlaik skolās Latvijā mācās 3047 ukraiņu bēgļu bērni.

INTERVIJA

Politologs: Bērni uz skolu atnes vecāku viedokli. Bērni redz un dzird, kas notiek apkārt, tāpēc viņiem gluži dabiski rodas jautājumi par situāciju Ukrainā. Un skolotājam ir jāspēj uz tiem atbildēt. Viņš nevar ieņemt neitrālu pozīciju vai teikt, ka nezina, kurā pusē ir patiesība, uzskata politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. “Ikviens domājošs cilvēks saprot, ka tā ir klaja Krievijas agresija pret citu valsti.” Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka šis nav īstais brīdis mazākumtautību skolās organizēt pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Viņš uzskata, ka daudzmaz vienotu sabiedrību mēs iegūsim tad, kad latviešu un krievu bērni mācīsies kopā un pedagogi būs gatavi ar viņiem ļoti nopietni strādāt. Un strādāt arī ar vecākiem.

DISKUSIJA

Etniskais mobings skolās. Kopš šā gada februāra beigām Latvijas skolās mācības sākuši bērni un jaunieši no Ukrainas, kas kopā ar ģimenēm kara dēļ bija spiesti pamest valsti. Latvijas iedzīvotāju vidū nav viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, atšķiras arī attieksme pret Latvijā ieceļojušiem bēgļiem. Klausoties vecāku sarunās un komentāros, arī bērni var pārņemt un pārņem idejas, izteikumus un attieksmi, tāpēc daudzi eksperti norāda uz iespējamo etnisko mobingu – gan pret ukraiņu, gan pret krievu tautības bērniem, tāpēc ir būtiski meklēt risinājumus – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, lai šo problēmu novērstu.

VIEDOKLIS

Jābūt gataviem, ka studiju process vairs nekad nenotiks pilnībā klātienē. Vēl tikai pirms diviem gadiem izglītībā bija specifiski pakalpojumi, ko piedāvāja vien dažas augstskolas, un procesi, kurus bija grūti iedarbināt, bet tagad tie kļuvuši par normu. Sākoties pulcēšanās ierobežojumiem, ieguvēji bija augstākās izglītības iestādes, kuras jau pirms pandēmijas piedāvāja tālmācības studiju programmas, bet nākotnē iegūs tie, kuri pēc iespējas ātrāk sapratīs, ka augstākā izglītība vairs nekad nebūs tāda, kā pirms pandēmijas, un studiju process nekad nebūs pilnībā klātienē. Tā vietā tiks piedāvāti dažādi kombinētie risinājumi un aizvien vairāk attīstīsies dažādas attālinātu apmācību formas, tai skaitā, arī tālmācība. Juris Kanels, Transporta un sakaru institūta rektors, Ph.D.sc.pol.

ATBILD IZGLĪTĪBAS JURISTS

1. Vai nepieciešams rīkojums par masku nelietošanu.

2. Attīstības plāna izstrādāšana.

3. Papildu darba noformēšana pilnas slodzes sasniegšanai.

4. Darbs uzsākts agrāk nekā noslēgts darba līgums.

5. Naudas balvas skolotāju jubilejās.

6. Atvaļinājums tehniskajam darbiniekam, kas papildus ir pedagogs.

7. Skolnieka pārcelšana uz mazākumtautību programmu pēc direktora iniciatīvas.

KONKURSS

9 radoši un ilgtspējīgi jauniešu radīti biznesa projekti. No attīstošām koka rotaļlietām un STEM konstruktora bērniem līdz elektrisko skrejriteņu uzlādes stacijai un galda spēlēm savstarpējās saziņas uzlabošanai – šie ir daži no žūrijas un sabiedrības vērtējumā labākajiem jauniešu biznesa projektiem Swedbank konkursā “Biznesa skices”. Iepazīstinām ar deviņiem laureātiem, kas trijās vecuma grupās sadalījuši kopējo konkursa naudas balvu fondu 13 750 eiro apmērā.

Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

17.11.2022

Pirmsskolā

30.11.2022

Izglītība un Kultūra

21.11.2022

Skolas Psiholoģija

25.11.2022

Vecākiem

30.11.2022

Normatīvie akti

15.11.2022

Aktuālās ziņas

10.12.2022