Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA 9. septembra numurā lasiet:
VIEDOKLIS
Strādā izdzīvošanas režīmā. Skolu vadītāji neslēpj bažas, ka īsti nevar modelēt nākotnes redzējumu, jo ir daudz nezināmo. Ja arī pedagogu vakances izdodas aizpildīt, tad rodas problēmas ar pārslodzi un atalgojumu, bet samērā lēni skolās ienāk jaunie skolotāji. Publicējam sarunas ar vairākiem direktoriem par galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Savā pieredzē dalās Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Iecavas vidusskolas direktors Kārlis Kravis, Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka, Liepupes vidusskolas direktore Arta Rubeze, Jelgavas Centra pamatskolas direktore Agita Ozoliņa.
Kompromisu nerod! Pedagogu streiks būs! Izlīgšanas komisijai 7. septembrī pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) 19. septembrī rīkos pedagogu streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.
KONFERENCE
Līdera loma izglītībā. Efektīva pārvaldība, personalizēta izglītība un digitālā transformācija – tādas jaunā mācību gada prioritātes tika iezīmētas izglītības iestāžu direktoru un pašvaldību izglītības speciālistu ikgadējā konferencē “Līdera loma izglītībā”. Dati rāda, ka par 30% palielinājusies izglītības iestāžu izpratne par mācību darba diferenciāciju, individualizāciju, bet par 20% – izglītības iestāžu vadītāju izpratne par vadības, menedžmenta un līderības jautājumiem.
AKTUĀLI
Apstiprinātas izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā. Jaunais skolas gads sācies ar apstiprinātām izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju ievērojami palielinās formatīvās vērtēšanas loma. Taču tikpat nozīmīgi ir pilnveidot arī pieeju summatīvās vērtēšanas izmantošanai, nodrošinot taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Jaunajā mācību gadā vairākas skolas ver durvis pēc vērienīgiem modernizācijas darbiem.
Iespējamā misija: katrs izteiktais vārds par skolotāju ietekmē skolēnu nākotni.
Izdota bezmaksas e – grāmata ar ieteikumiem jauninājumu ienākšanai Latvijas skolās.
Saeimas komisija nespēj vienoties ar ministrijām par risinājumu vardarbības mazināšanai pret pedagogiem.
Ventspils Digitālais centrs aicina ikvienu Latvijas skolēnu pieteikties attālinātām tehnoloģiju nodarbībām.
IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Vai iekļaujam skolēnus ar autiskā spektra traucējumiem? Ja vecāki nav gatavi ieguldīt lielu darbu, bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem mācīties parastā skolā ir teju neiespējami. To var secināt, noklausoties trīs vecāku pieredzes stāstus. Viņu bērniem ir dažādas pakāpes autiskā spektra traucējumi. Tā ir viena no diagnozēm, ko ietver statistikas tabulās redzamais jēdziens “skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem”. Vecāku pieredze apliecina – būtiski ir ne tikai likumi, sistēma, finanses un vadības attieksme, bet katra konkrētā pedagoga personība, zināšanas, erudīcija un spēja ar empātiju izturēties pret dažādību.
MAZĀKUMTAUTĪBU IZGLĪTĪBA
Saliedēt, nevis šķelt. Sākoties karam Ukrainā, politiķi pāris nedēļu laikā izlēma, ka no 2023./2024. mācību gada mazākumtautību skolās vajadzētu notikt izmaiņām. Izglītības reforma mazākumtautību skolās, visticamāk, nenotiks viegli. Viena no lielākajām problēmām, kam jau laikus jāmeklē risinājums, ir pedagogu nepietiekamais valsts valodas zināšanu līmenis. Rakstu sērijā, kas ilgs līdz decembra beigām, pētīsim, kā reformas mazākumtautību skolās notikušas līdz šim, kāda ir situācija pašreiz un vai izglītības iestādes ir gatavas pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.
Izdevuma saturs pieejams abonētājiem.
