Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

INTERVIJA

Latvijas izglītības sistēmā pietrūkst izcilības, esam viduvējības. Pašlaik skolotāju trūkums ir kritisks, tā jau ir krīze, kas atstāj milzīgu negatīvu ietekmi ne tikai uz vispārējo izglītību, bet arī uz augstāko izglītību, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Lai situāciju mainītu, ir jāturpina skolu tīkla optimizēšana, jāpaaugstina atalgojums un jānodrošina metodiskais atbalsts pedagogiem. Vienlaikus ekspertes ieskatā pašreizējā arodbiedrība ir slikta partnere šo jautājumu risināšanā un diemžēl grauj skolotāju prestižu.

KONFERENCE
Izglītības mērķi nav iespējams sasniegt bez kultūras. Programma “Latvijas skolas soma” kļuvusi par neatņemamu izglītības procesa sastāvdaļu. Apgūstot kultūrpratību, notiek izpratnes maiņa no “apmeklēšanas” un “ekskursijas” uz “izzināšanu” un “iepazīšanu”. Piedāvātās kultūras norises ir resurss un palīgs skolotājiem, tās raisa emocijas, aicina domāt un runāt par personīgi un sabiedriski nozīmīgām tēmām, iedvesmo un dod spēku darbībai. Kā atzīst programmas vadītāja Aija Tūna, ir ļoti svarīgi savienot kultūru un izglītību, jo tā ir arī spēja nolasīt vēstījumu un atpazīt, kur ar kultūras līdzekļiem manipulē ar cilvēku (reklāma, propaganda u. c.), tāpat tā ir  prasme un drosme savienot esošo jaunās kombinācijās.

AKTUĀLI
Risinājumi mobinga mazināšanai skolās. Kā pieaugušie ar savu rīcību var veidot skolas vidi drošāku, par to sociālā projekta #Neklusē līdzdibinātāja Marika Andžāne uz sarunu aicināja psihoterapeiti Lauru Valaini. Viņa atzīst, ka bērnam ir tiesības just emocijas un tām ir pamats, lai arī dažkārt šķiet, ka tām nav loģisks izskaidrojums. Svarīgi, kā notiek emocijas regulācija kontaktā ar ārpasauli, cik tālu to var izpaust darbībā, kamēr tā nekaitē mums un citiem.

INTERVIJA
Spēliskošana – atbalsts mācību motivācijas attīstībai. Spēlēm un spēles elementiem izglītībā droši vien ir tikpat sena vēsture kā pašai izglītībai, tomēr mūsdienu pasaule šo jomu pēta dziļāk, lai spētu izmantot mērķtiecīgāk. Spēliskošana ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektora pienākumu izpildītājas, zinātniskā grāda pretendentes Santas Dreimanes galvenā izpētes tēma. Viņa norāda, ka spēliskošana cenšas virzīt skolēnus uz patiesu prieku par mācību procesu un tādā veidā veiksmīgāk īstenot mācību mērķus.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Vecā sistēma likvidēta, jauna vēl nav izveidota. Uzvedība nav iedzimta un atkarīga no intelekta, bet no tā, vai vide, kurā cilvēks atrodas, ir atbilstoša viņa spējām un vajadzībām. Ja šāds bērns būs viens no divdesmit skolēniem klasē, pedagogs ar viņu varēs tikt galā. Ja vienā klasē saliek desmit puišus ar psihiskiem traucējumiem, nekādi resursi nav pietiekami, lai sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu! Ideālā gadījumā visiem līdzekļiem, kas atbrīvojas, slēdzot speciālās izglītības iestādes, būtu jānonāk vispārizglītojošās skolās audzēkņu īpašo vajadzību nodrošināšanai, pedagogu izglītošanai un atbalsta personāla atalgošanai.

MAZĀKUMTAUTĪBU IZGLĪTĪBA
Vienmēr soli priekšā. Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā visām pārmaiņām gatavojas laikus. Gluži kā amerikāņu filmās! Tā ir viena no pirmajām domām, kas ienāk prātā, apskatot Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas jauno korpusu. Klašu telpas ir gaišas, ar mūsdienīgu interjeru un aprīkojumu, durvis stiklotas, tāpēc ikviens garāmgājējs var pavērot, kā tiek organizēts mācību process. Šī ir skolēnu skaita ziņā lielākā Latvijas izglītības iestāde, kur realizē mazākumtautību izglītības programmas. Tā ir arī viena no pirmajām, kas sāka īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā un pievērsās kompetenču pieejai izglītībā.

VIEDOKLIS
Izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze. Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču diemžēl realitāte ir tāda, ka arvien vairāk nākas saskarties ar pieklājības trūkumu. Kā stāsta Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, šāda tendence satraucošos apjomos novērojama arī izglītības jomā. Viņa norāda, ka starp visiem izglītības jomā iesaistītajiem ir nepieciešams izveidot tādu kā sociālu vienošanos  par cieņpilnu un pieklājīgu attieksmi. Izglītības sistēmā iesaistītajiem ir jāturpina mācīties, lai iegūtu nepieciešamās prasmes ētikas, pieklājības un komunikācijas uzlabošanai.

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

24.03.2024

Pirmsskolā

26.02.2024

Izglītība un Kultūra

29.02.2024

Normatīvie akti

29.02.2024