Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

INTERVIJA
Pašvadīta mācīšanās – mūža kompetence. “Līdz šim skolotāji daudz runāja par sava mācību priekšmeta saturu, bet tagad ir jāizdomā, kā savu pieeju matemātikas vai gramatikas, vai vēstures problēmai izskaidrot skolēnam saprotami. Izrādās, tas nemaz nav tik viegli, trūkst vārdu. Nepieciešams laiks, intensīva pieredzes apmaiņa,” intervijā laikrakstam “Izglītība un Kultūra” norāda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors klīniskais psihologs, bijušais projekta Skola2030 satura izstrādes eksperts Edmunds Vanags.

KONFERENCE
Konference skolotāju personības stiprināšanai. Ziedoņa klases rīkotajā iedvesmas un pašizaugsmes konferencē “Skolotājs ir Personība 2022”, kas veltīta izglītības nozares darbiniekiem, varēja gūt daudz vērtīgu atziņu un padomu, kā savu ikdienu padarīt vieglāku, iedvesmojošāku un kā parūpēties par sevi kā personību. Teologs Kaspars Simanovičs atgādina, ka galvenais jautājums, kas jāuzdod katram pašam sev – kas es esmu? Tikai tad, kad es būšu sev atbildējis uz šo jautājumu, es apzināšos savu vērtību, stājoties pretī citam. Tikai apzinoties savu identitāti, es spēšu izvērtēt apkārt esošos līdzcilvēkus, viņu rīcību un nodomus.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
“Neredzamos” traucējumus pieņemt vieglāk nekā invaliditāti. “Iekļaujošā izglītība Latvijā principā nestrādā!” pēc savas pieredzes saka rīdziniece Elīna. Viņas dēlam Robertam (abiem vārds mainīts) ir kustību traucējumi, taču klātienes stundās viņš nekad nav piedalījies. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika gan rāda pozitīvu tendenci. Audzēkņu skaits ar kustību traucējumiem vispārizglītojošās skolās pieaug, bet speciālajās skolās – sarūk. Pieredze rāda, ka sākumskolas klasēs pārējie skolēni pret bērnu ar kustību traucējumiem izturas toleranti, ja vien skolotājs ir izskaidrojis situāciju. Attieksmes problēmas sākas vecākās klasēs, kad pusaudži sāk cīņu par vietu zem saules.

MAZĀKUMTAUTĪBU SKOLAS
Iespēja saglabāt sakņu sajūtu. Tādā mazākumtautību skolā vēl nekad nebija būts. Uzraksti uz plāksnītēm pie kabinetu, klašu un citu telpu durvīm uzdrukāti gan latīņu, gan ebreju alfabēta burtiem. Starpbrīdī gaitenī pārsvarā dzird krievu valodu, bet kāda skolotāja savus audzēkņus latviski pamāca: “Ja jums ir iespēja, runājiet latviešu valodā!”. Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas audzēkņi jau no 1. klases apgūst četras valodas un trīs rakstu sistēmas.

AKTUĀLI
Neizdevies eksperimentālais elektroniskais eksāmens angļu valodā. Novembra sākumā 12. klašu un profesionālo izglītības iestāžu 3. kursu audzēkņiem pirmo reizi tika dota iespēja piedzīvot centralizētā eksāmena norisi elektroniskā formātā. Pēc notikušā Valsts izglītības satura centrs publiski atzina, ka plānotais tiešsaistes eksāmens angļu valodā ļāva identificēt tehniskās problēmas, kas ietekmēja eksāmenu kārtošanu tiešsaistē. Lai noskaidrotu, kāda tad bija reālā situācija skolās, sazinājāmies ar nejauši izvēlētiem pedagogiem, kuri piedalījās eksperimentālajā pārbaudījumā.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

  • Pēc četriem gadiem plāno liegt skolās krievu valodu apgūt kā otru svešvalodu.
  • Līdz gada beigām Latvijas skolēnu vajadzībām tiks piegādāti 25 080 datori.
  • Izstrādā simulāciju ar praktiskiem ieteikumiem pusaudžu ņirgāšanās.
  • Latvijā vislielākais 4. klašu skolēnu īpatsvars ar vidējiem un augstiem sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs.
  • Mācību līdzeklis skolotājiem “Atslēgas. Skolotāju burtnīca”.
  • Valdība atbalsta IZM plānu veikt speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.


GRĀMATPLAUKTS

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

17.11.2022

Pirmsskolā

30.11.2022

Izglītība un Kultūra

21.11.2022

Skolas Psiholoģija

25.11.2022

Vecākiem

30.11.2022

Normatīvie akti

15.11.2022

Aktuālās ziņas

10.12.2022