Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA
dod impulss, ka skola ir laba darba vieta. Turpinām iepazīstināt skolotāju auditoriju ar nozares pārstāvjiem Saeimā, viņu mērķiem, uzskatiem, idejām. Bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa ir kļuvis par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedru un Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētāju. “Esam trīs direktori un trīs skolotāji. Tādējādi diskusija mums tiešām ir praktiska, jo mēs skatāmies nevis caur likumdevēja, politikas veidotāju, bet caur praktiskās dzīves prizmu – kā lēmumi, likumi ietekmē skolas. Dažbrīd tiek pieņemti lēmumi, kas nevis atvieglo, bet, tieši otrādi, sarežģī skolu vadītāju un skolotāju darbu. Mērķis ir dot savu artavu, lai realitātē skolu vadība, pašvaldības saņem atbalstu, nevis atbalsts ir tik birokrātisks, ka nav iespējams,” intervijā Izdevniecībai Skolas Vārds saka Č. Batņa.

VIEDOKĻI
Uz jauno izglītības ministri raugās ar piesardzīgu optimismu. Izglītības nozarē notiekošo turpmāk vērtēs un vadīs izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Uzrunājot izglītības ekspertus, Saeimas deputātus un skolu vadītājus, lūdzām atklāt savas gaidas no jaunās izglītības ministres, kādi, viņuprāt, būtu primāri risināmie jautājumi un kā tie sakrīt ar A. Čakšas apņemšanos mainīt situāciju. Savus viedokļus izsaka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa – Stūre, bijušais Ādažu vidusskolas direktors un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Smiltenes vidusskolas direktore un tagadējā 14. Saeimas deputāte Ilze Vergina, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micķeviča, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

PIEREDZE
Iemācīt skolēnam veidot savas “kāpnītes”. Sarunu cikla “Skolotāju skola” jaunā mācību semestra pirmajā raidījumā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” pilnveides grupas kurators, pasniedzējs un absolvents Sandis Kalējs tikās ar “Mācītspēks” dalībnieci, Ogres 1. vidusskolas matemātikas skolotāju Kitiju Kristiānu Bergu. Sarunas fokusā “Par sarežģīto viegli”! Matemātikas skolotāja Kitija Kristiāna Berga savā darbavietā – Ogres 1. vidusskolā ir nostrādājusi pirmo semestri, mācot matemātiku septītajām un astotajām klasēm. Viņa pērn Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu fizikā, bet tagad māca matemātiku. Kā kļuvusi par skolotāju un, kāpēc māca matemātiku nevis fiziku?


IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Būt otra acīm. Arī vājredzīgi un neredzīgi bērni var mācīties iekļaujoši. Par spīti redzes zudumam, liepājnieks Kirils Švidčenko pabeidzis vispārizglītojošo skolu, mūzikas skolā apguvis ģitāras, klavieru un akordeona spēli un tagad mācās Klaipēdā. Viņam palaimējies savā ceļā satikt skolotājus, kas nenobīstas no diagnozes un pieredzes trūkuma − skolotājus, kas izaicinājumus uzskata par iespēju.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Valodas traucējumus būtiski diagnosticēt pēc iespējas agrāk. Arī cilvēks bez kājām var uzkāpt Everestā, ja vien tic savām spējām – šo frāzi 11 gadus vecās Magdalēnas mamma Agnese Belousova sarunas laikā atkārto vairākas reizes. Kad meitene piedzima, ārstu prognozes par viņas nākotni nebija iepriecinošas. Magdalēnai tika konstatēta bērnu cerebrālā trieka. Tas savukārt atstāja sekas uz valodas attīstību. Mediķi uzskatīja, ka vispārizglītojošā skolā viņa nekad nevarēs iet. Taču tagad Magdalēna mācās Rīgas 49. vidusskolas 4. klasē un pat apgūst flautas spēli pie privātskolotājas.

ATBILD IZGLĪTĪBAS JURISTS

  • Iekšējo noteikumu apstiprināšana (juridiskā tehnika).

  • Kurus noteikumus piemērot drošībai mācību ekskursijās, ja spēku zaudējuši MK drošības noteikumi Nr. 1338.

  • Atvaļinājuma garums, skolotāja palīgam kļūstot par skolotāju.

  • Pirmsskolas metodiķa darba pienākumu apraksts.

  • Mājmācības kārtības noteikšana.

  • Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izsniegtā atzinuma piemērojamība.

  • Valodas prasmes līmenis skolotāja palīgam.

  • Pedagogu paraksts uz rīkojumiem tālmācībā (juridiskā tehnika).

    AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

    GRĀMATPLAUKTS

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

24.03.2024

Pirmsskolā

26.02.2024

Izglītība un Kultūra

29.02.2024

Normatīvie akti

29.02.2024