Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
NUMURA INTERVIJA
Sapratu, ka varu dot pienesumu. Pedagogs un lektors Kārlis Strautiņš, ieguvis rūdījumu Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktora amatā un pieredzi valsts institūciju un nevalstisko organizāciju darbā, kļuvis par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru. “Ministrija nevienu skolu neslēdz, mēs ar pašvaldību diskutējam par labāko variantu, un pašvaldība ir atbildīga par to, ko izmaksā neizdarība vai palikšana pie vecajiem lēmumiem. Primāri uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam Latvijas skolēnam – vai Rīgā, vai Liepājā, vai nelielā reģiona skoliņā. Iedomājieties: katrā mazajā skolā 5. klasei notiek matemātika, tātad vienlaikus pieci skolotāji māca katrs savus 3–5 skolēnus – tas ir ekskluzīvi. Turklāt bērni nevar savstarpēji sadarboties un attīstīt caurviju prasmes. Ja šos 15–25 bērnus māca viens skolotājs, parādās arī finanšu ekonomija,” intervijā Izdevniecībai Skolas Vārds norāda Kārlis Strautiņš.
JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Izdevniecība Skolas Vārds 2023. gadā izstrādā un skolām piedāvā jaunus mācību līdzekļus sākumskolas posmā (1. - 3. klasei), ko radījuši praktizējoši un pieredzes bagāti pedagogi. Visi mācību līdzekļi top atbilstoši kompetenču pieejai mācību saturā, ietverot tematiskos plānus, tēmu atsegumus, uzdevumus, vērtēšanas aprakstus, pārbaudes darbus, metodiskos norādījumus un ieteikumus skolotājiem, kā arī piedāvā papildus resursu uzskaiti veiksmīgai mācību tēmu apguvei.
Šobrīd tiek izstrādāti un 2023. gadā iznāks mācību komplektizdevumi:
AKTUĀLI
Kā norit skolu pāreja uz vienotu izglītības sistēmu. Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu, jeb pāreja uz mācībām latviešu valodā nozīmē, ka no šī gada 1. septembra pirmsskolās, 1. 4. un 7. klasē mācības notiks tikai valsts valodā. Diemžēl joprojām daudzās mazākumtautību skolās skolotāji latviešu valodu neprot vai zināšanas ir ļoti vājas. Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotā tikšanās marta sākumā apliecināja, ka dažāda veida atbalsts valodas apguvei ir pieejams, bet visu nosaka attieksme – gan sabiedrībā, gan katram individuāli. “Ir bijis pietiekami daudz kursu un iespēju, lai mācītos latviešu valodu un pilnveidotu savas zināšanas. Patlaban pieejamas video lekcijas, kā arī var mācīties patstāvīgi, ir dažādi interaktīvi rīki, bet masveida valodas apguves kursi vairs nenotiks,” norāda LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade. Viņa arī atzīst, ka pārejas galvenā problēma joprojām ir pedagogu latviešu valodas prasmes, jo zināšanas nav tas pats, kas valodas lietojums profesionālo pienākumu veikšanai.
AKTUĀLI
Aktualitātes: konsultācijas skolu vadītājiem. Marta sākumā norisinājās projekta Skola2030 izglītības iestāžu vadītāju rīta sarunas, kuru dienaskārtībā bija divi jautājumi: padziļināto kursu piekļuves darbi un izmaiņas pedagogu darba samaksas sistēmā.
IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Vai pienācis laiks atteikties no speciālās izglītības programmu kodiem? Koda bērns. Tā pedagogi sarunvalodā mēdz dēvēt audzēkņus, kam piešķirts speciālās izglītības kods. Tas norāda uz kādu no traucējumu veidiem – redzes, dzirdes, garīgās attīstības, garīgās veselības un citiem. Taču, ja vēlamies veidot iekļaujošu sabiedrību, varbūt ir pienācis laiks no šāda sadalījuma atteikties? Meklējot ģimenes, kas būtu gatavas stāstīt pieredzi par iekļaujošo izglītību, izrādījās, ka daudzi vecāki nebija ar mieru publiskot ne vārdu, ne foto. Viņi baidās, ka tas var ietekmēt bērnu nākotni.
INTERVIJA
Ceļavārdi – nekad nepārstāt mācīties! “Ja varu palīdzēt, tad piedalos ar lielāko prieku,” saka talantu medniece Evija Šalte, personāla atlases un vadības uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja. Viņa pastāsta par darba tirgus izmaiņām, tendencēm, dalās pieredzē. Viena no centrālajām mūsu sarunas tēmām ir izglītība un izglītošanās.
VIEDOKLIS
Laipni lūdzam skolu karos jeb katrs par sevi un visi (cīņā) par vienu. Ko darīt ikvienas skolas direktoram, lai nodrošinātu saviem klientiem (bērniem) kvalitatīvu izglītību? Protams, primāri domāt par savu skolu – tātad visiem spēkiem meklēt un piesaistīt pedagogus. Ko darīt pašvaldībai, kuras izglītības pārvalde vai departaments redz, ka gandrīz 100% tās dibināto izglītības iestāžu ir pedagogu vakances? Iedarbināt pedagogu piesaistes programmu. Ko darīt privātskolas vadītājam, lai tiktu pie darbinieka? Lielākas algas, mazākas slodzes, vairāk bonusu, utt. Un, lūk, karš var sākties! Ivo Rode, privātās vidusskolas “Patnis” attīstības direktors, Cēsu novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
GRĀMATPLAUKTS
