Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
Laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:
MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Kā skolas ir nodrošinātas ar mācību līdzekļiem? Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kas notika augusta beigās, sprieda par skolu gatavību jaunajam mācību gadam un darba kārtībā bija arī jautājums par mācību līdzekļu nodrošinājumu. Vairāki komisijas sēdes dalībnieki Izdevniecībai Skolas Vārds pauda savu viedokli šajā jautājumā. “Šajā situācijā skolotājs ir ķīlnieka lomā, jo skolas administrācija iet vieglāko ceļu un iesaka prasīt no vecākiem. Vecāki sāka jautāt Tiesībsarga birojam un sūtīt informāciju, ko no viņiem prasa, bet arī skolotājiem ir tiesības uz adekvātiem un optimāliem darba apstākļiem. Tas nozīmē, ka ir adekvātas darba stundas, nodrošināts viss nepieciešamais, lai varētu pilnvērtīgi, kvalitatīvi nodrošināt izglītības procesu,” norāda Latvijas Tiesībsargs Juris Jansons.
AKTUĀLI
Jaunais gads nāk ar vienotu skolu un pārmaiņām mācību saturā. Jaunajā mācību gadā visās Latvijas skolās arvien vairāk skanēs latviešu valoda, durvis vērs 563 pašvaldību izglītības iestādes, 72 privātās izglītības iestādes, skolas gaitas 1. klasē uzsāks aptuveni 21 584 skolēni, bet kopumā no 1. līdz 12. klasē mācīsies 220 051 skolēns un darbu sāks 25 986 pedagogi. “No 1.septembra sākas jauns un noslēdzošais trīs gadu ceļš, veidojot latvisku – vienotu skolu, kas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju, jo vienota skola latviešu valodā ir stratēģisks un valsts ilgtermiņa drošības jautājums. Mācības latviešu valodā kļūs par visu Latvijas skolas ikdienas praksi,” norādījusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
INTERVIJA
Pret katru no skolām jāizturas tā, kā gribam, lai izturas pret katru no bērniem. Augustā notikušas vairākas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju tikšanās, lai noskaidrotu, vai varēs noslēgt vienošanos sociālā miera nodrošināšanai izglītības un zinātnes nozarē. Nosūtītā vienošanās satur 29 punktus, aptverot visu nozari, piemēram, aicinot turpināt darbu pie pedagogu slodžu balansēšanas grafika nākamajiem gadiem un precizēt aprēķinus piešķirtajam valsts budžeta mērķdotācijas finansējumam. Sarunā ar Izglītība un Kultūra LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga par savu redzējumu un situācijas novērtējumu.
KONFERENCE
Izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” rosina jaunām diskusijām. Izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods”, kas norisinājās Rīgas Tehniskajā universitātē 17. un 18. augustā, rosināja domāt plašāk ne tikai kā valstī sekmēt izcilību izglītībā, bet arī kā skolotājiem gūt apstiprinājumu, ka ir sava veida gidi skolēniem nākotnes ceļa izvēlē. Vienlaikus konferences dalībniekiem bija iespēja apgūt jaunas metodes un praktiskus rīkus dizaina un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības un inovāciju un karjeras izglītības satura pilnveidošanai, attīstot ierastos pedagogu, skolēnu mācību uzņēmumu konsultantu, profesionālās kompetences pilnveides kursus ar papildu saturu.
VIEDOKĻI
Skolotājiem neatliek laika nostiprināt skolēnu pamatzināšanas. Centralizētajā eksāmenā matemātikā valstī kopumā skolēni uzrādījuši vājas zināšanas. Optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā katrs piektais jeb 22,03% vidusskolēnu ieguva 10 līdz 19%, bet vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 35%, kas ir zemākais rezultāts starp visiem eksāmeniem. Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, no kuriem eksāmenu nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20 līdz 29%. Devītklasnieku vidējais rezultāts ir 51%, bet vairāk nekā 4% to nenokārtoja. Izglītība un Kultūra uzrunāja vairākus matemātikas skolotājus, lai mēģinātu kopīgi rast skaidrojumu, kāpēc rezultāti ir tādi, kādi ir.
VIENOTA SKOLA
Pārejā uz vienotu skolu palīdzēs mentori. Pāreja uz vienotu skolu – mācībām valsts valodā notiek, bet ne viegli. Mazākumtautību skolās kavējoši apstākļi tam ir ne tikai pedagogu vājas latviešu valodas zināšanas, bet biežāk skolēnu vecāku negatīva attieksme. Lai sniegtu konsultācijas tādos jautājumos kā efektīvi organizēt komunikāciju ar vecākiem, sadarbību starp pedagogiem un kā ieviest labo praksi pedagogu profesionālajā izaugsmē, izveidota mentoru atbalsta grupa.
ATBALSTS
Uzsākta atbalsta programmu īstenošana Ukrainas bērniem un jauniešiem. Sadarbībā ar 35 Latvijas pašvaldībām Valsts izglītības satura centrs (VISC) no maija līdz 1. decembrim īsteno programmu “Neformālās izglītības pasākumi, tai skaitā latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem” ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas bērniem un jauniešiem vecumā no 5 līdz 18 gadiem, lai mazinātu kara notikumu izraisīto psihoemocionālo spriedzi, kā arī stiprinātu Ukrainas bērnu etnisko identitāti un kopību ar Latvijā dzīvojošo ukraiņu kopienu. Savukārt, lai pilnvērtīgi un veiksmīgi integrētos un iekļautos Latvijas izglītības sistēmā un kultūrvidē, tiek piedāvātas dažādas aktivitātes un pasākumi latviešu valodas prasmju apguvei.
GRĀMATPLAUKTS
