Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

INTERVIJA
Savu darbu zināmā mērā uztveru kā kalpošanu”. Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” organizētajā balsojumā bija starp pieciem nominantiem, kas pretendēja uz titulu Gada Eiropas cilvēks Latvijā. Nenoliedzami viena no Eiropas kopējām vērtībām ir laba izglītība, un viņa vadītajā skolā bērni un skolotāji uzrāda izcilu sniegumu. “Izglītība un Kultūra” sarunā ar S. Beļkeviču par darbu un prasmi svinēt dzīvi.

AKTUĀLI
Iepazīstina ar jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Patlaban ar Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izstrādāto pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” iepazīstināti mediju un pašvaldību pārstāvji. No 15 pašvaldībām saņemta atgriezeniskā saite, tādēļ vēl notiks modeļa pilnveide, galvenokārt tie būs precizējumi par skolotāju un atbalsta personāla likmju aprēķiniem. Plānots, ka modeli varētu ieviest jau no 2024. gada 1. septembra, paredzot pārejas nosacījumus. Ja esošajā modelī nauda seko skolēnam uz pašvaldību, tad tagad finansējuma apmērs skolotāju algām tiek aprēķināts katrai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas, taču būtisks ir klašu komplektu skaits un klašu piepildījums ar noteiktu skolēnu skaitu. Lai saņemtu valsts finansējumu pilnībā, skolām jāatbilst kritērijiem par optimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē, kas nenoliedzami pašvaldībām radīs grūtības saglabāt skolas, kas ir tuvāk bērnu dzīves vietai.


SKOLA2030
Matemātikas skolotāji atkārtoti aicina apturēt projekta Skola2030 realizāciju matemātikas apguvē. Matemātikas skolotāji atkārtoti aicinājuši apturēt matemātikas apguvi atbilstoši izglītības projektam Skola2030, paužot kritiku, ka tā saturs “labākajā gadījumā veido viduvēju skolēnu masu”. Vēstule adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Izglītības un zinātnes ministrijai un atbildīgai Saeimas komisijai un tās autori ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotāji. To parakstījuši kopumā 38 Latvijas izglītības iestāžu, galvenokārt valsts ģimnāziju, pārstāvji.

“Esmu pārliecināta, ka iemesls nav standarts vai programma”. Piekrītu, ka matemātikas programmas ir jāpārskata, tāpat kā visas citas, jo tagad tās ir reāli aprobētas, tāpēc skolotājiem ir praksē balstīts viedoklis par to, kas strādā un kas nē reālā klasē un reālā laikā. Iespējams, ka matemātikā ieviesies par daudz visādu kruzuļu un aiz kokiem viegli pazaudēt mežu, tāpēc tos vajadzētu paretināt. Gunta Lāce, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore.

“Šis nav veids, kā panākt rezultātu vai vispār komunicēt”. Esmu nonācis eksotiskā situācijā: strādāju Latvijas universitātē (LU) un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā kā mācībspēks, esmu arī absolvējis šīs iestādes, bet dabaszinātniskais domāšanas instruments, ko esmu ieguvis no saviem izcilajiem skolotājiem un pasniedzējiem, man liek nostāties pret viņu (pa)rakstīto vēstuli – konkrēti pret tās formu un izteiksmes veidu. Ģirts Zāģeris, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieks.

VIEDOKĻI
Kā vērtē Skola2030 idejas un to realizāciju skolā? Pēc septiņu gadu darba noslēdzies Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotais ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Uzrunājot vairāku skolu direktorus, lūdzām viedokli, kādas Skola2030 idejas uzskata par veiksmīgām un kas pilnveidotā satura un pieejas ieviešanā joprojām rada grūtības.

VĒRTĒŠANA
Skolēns un atzīmes sākumskolā. Kā pilnveidota vērtēšana 1. līdz 3. klasē. Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vērtība ir skolēna atzīmēm un reitingam klasē pašiem par sevi, nevis zināšanām un prasmēm. Šim priekšstatam līdz ar pilnveidotās vērtēšanas sistēmas ieviešanu visās Latvijas skolās sabiedrībā ir jāmainās, priekšplānā izvirzot to, ko skolēns ir apguvis un izpratis. No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās tiks ieviesta pilnveidotā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma – kā pirmsskolās, tā sākumskolās, kā arī pamatskolās un vidusskolās. Daudzviet Latvijā galvenie pilnveidotie vērtēšanas principi ir jau ieviesti, un, iespējams, daļa vecāku īpašas pārmaiņas nejutīs. Pāvels Pestovs, Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākais eksperts un 72. vidusskolas direktors.

Atgriezeniskā saite mācību procesā – kritiskai domāšanai un vērtīgai vērtēšanai. Mēs sūtam savus bērnus skolā, jo gribam sagatavot viņus reālajai dzīvei, attīstīt prasmes un iedot zināšanas, kas noderēs arī pēc skolas – gan augstskolā, gan vēlāk profesionālajā un ikdienas dzīvē. Mēs gribam, lai bērni izaug par personībām, kas spēj izsvērti un pārdomāti izvērtēt informāciju, pieņemt lēmumus un saprātīgi rīkoties. Mēs gribam, lai viņi prot domāt kritiski. Tāpēc skolotāju un vecāku uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā kritiskā domāšana, līdzatbildība, radošums, lietpratība un citas “pieaugušo dzīvē” svarīgas prasmes ir vērtīgākas par atzīmēm. Viens no šīs vides stūrakmeņiem ir efektīva skolēnu snieguma vērtēšana, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti. Santa Kazaka, izglītības metodiķe, skolotāja, Skola2030 mācību satura veidotāja (2018. līdz 2023. gads).

PĒTĪJUMS
Ar veselības mācību iet kā pa kalniem, jeb Izpratne joprojām ir dažāda. Zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem ir vājas un nepietiekamas, par to liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktais vērienīgais pētījums, kas atklāj, ka daudzās ģimenēs par to nerunā, izglīto ne visās skolās, toties nepilnvērtīgu un pat kaitējošu informāciju sniedz sociālie tīkli. Ka būtu jāuzlabo izglītības sistēma šajā jomā, iesaka arī nevalstiskā organizācija “Papardes zieds”, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) situāciju saistībā ar veselības mācību skolās vērtē kā apmierinošu.

LVA pētījums atklāj, ka valoda pārsvarā tiek apgūta skolā. Latviešu valodas aģentūras (LVA) gada nogalē medijus iepazīstināja ar pētījuma par lietpratību latviešu valodas apguvē (2021 – 2024) pirmajiem rezultātiem un secināja, ka ir iegūti iepriecinoši dati – latviešu valodas stundu vērojumi un skolēnu intervijas liecina, ka latviešu valodas skolotāji aizvien vairāk izmanto dialoģisko pieeju un cenšas iejusties un domā par to, kā jūtas skolēni, apgūstot valodu. Vēl viens būtisks secinājums – valoda pārsvarā tiek apgūta skolā, tādēļ pāreja uz vienotu skolu un mācības latviešu valodā tikai sekmēs gan valsts valodas apguves kvalitāti, gan tās lietojumu ikdienā.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

GRĀMATPLAUKTS

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

21.02.2024

Pirmsskolā

29.01.2024

Izglītība un Kultūra

31.01.2024

Normatīvie akti

18.01.2024