Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 13. novembra numurā lasiet:

NUMURA TĒMA

„Mācītspēks”– plāksteris krīzes situācijā. Pārcelties no Rīgas uz Liepāju un darbu mediju aģentūrā „MediaCom” iemainīt pret skolotājas amatu – tādiem dzīves izaicinājumiem šogad ļāvās Annija Balčūna. Viņa ir viena no projekta „Mācītspēks” simt dalībniekiem un šobrīd strādā Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolā. Trīs gadu projekts tiek realizēts, lai mazinātu pedagogu trūkumu skolās, piesaistot speciālistus no citām nozarēm. Interesenti „Mācītspēka” jaunajam iesaukumam var pieteikties līdz 14. decembrim, bet skolas – nākamā gada pavasarī.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Izglītībā un sportā ārkārtējās situācijas laikā noteikti stingrāki ierobežojumi.

Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Izzināsim Latviju un svinēsim valsts svētkus droši!

89 skolēni sagatavojuši uzrunu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā.

LIZDA: Klātienē strādājošajiem pedagogiem ievērojami pieaug stress bailēs no inficēšanās ar Covid-19.

LIZDA vēl nelems par ministres demisijas pieprasīšanu, dodot laiku atbildēt uz virkni jautājumu.

Skolēnus aicina pieteikties izaicinājumam ieviest bezatkritumu dzīvesveidu savās ģimenēs.

ATTĀLINĀTĀS MĀCĪBAS

„Edurio” dati par attālināto mācīšanos. „Edurio” kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pavasarī pēc attālinātajām mācībām veica apjomīgu datu analīzi un izvērtēšanu pēc aptuveni 10 000 iesniegtajām atbildēm. Attālinātais mācību process notiek arī pašlaik, rudenī, un nav zināms, cik ilgi. „Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs atzīst, ka attālinātās mācības nav ideāls variants, tomēr, izvērtējot pavasara pieredzi, varam labāk pārdzīvot esošo posmu. Acīmredzamais izaicinājums – katra priekšmeta skolotājam ir sava sistēma mācību procesa organizēšanai, kas nav efektīvi un optimāli, uzskata „Edurio”.

SKOLOTĀJS

Sāk no nulles un mācās arī pats. Latvijas skolās septītklasnieki šogad sāks mācīties inženierzinības. Jaunā mācību satura izklāstā teikts, ka šī mācību priekšmeta mērķis ir veidot skolēnu izpratni par to, kā top cilvēkiem noderīgi inženiertehniski risinājumi, un radīt inženiertehnisko problēmu risināšanas pieredzi, izmantojot un pilnveidojot dabaszinību mācību priekšmetā un tehnoloģiju mācību jomā jau iegūto pieredzi, un ievērojot šādu dizaina procesa posmu secību. Uz sarunu aicinājām Carnikavas pamatskolas inženierzinību skolotāju Dāvi Kundziņu, lai uzzinātu viņa redzējumu un jau iegūto pieredzi, kā organizēt darbu stundās, īpaši, ja tām jānotiek attālināti.

PIEREDZE

Pilotskolu pieredze: Līdzšinējie priekšstati ir jāpārskata. „Vai pāreja uz jauno pieeju norit grūti? Jā! Bet to, ka būs grūti, bija jāsaprot jau pirms kāda laika. Skolēni, kurus izglītojam šodien, ir nevis citai desmitgadei, bet jaunam laikmetam piederoša paaudze,” uzskata Sandra Krauze, Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas, dabaszinību (vidusskolas posmā) un astronomijas skolotāja. Cenšos veidot domājošus skolēnus, kas spēj būt neatkarīgi no citiem, kas reizēm rada nopietnas grūtības tiem bērniem, kuri gaida, ka vienmēr un visur būs tiešas norādes par to, kas un kā ir darāms. Manuprāt, labākais, ko skolotājs var darīt, ir izveidot (patstāvīgi!) tematisko plānu tā, kā to paredz projekts”.

VIEDOKLIS

Kam ir izdevīgi sašķelt Latvijas pedagogus? Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicētais paziņojums, pārmetot Izglītības un zinātnes ministrijai pārlieku lielu privātskolu atbalstīšanu, izsauc, maigi izsakoties, sašutumu, atstājot vielu pārdomām, kam un kāpēc nepieciešams sašķelt pedagogus. Kāpēc vieni pedagogi tiek pretnostatīti citiem? Aicina apdomāt, kādas sekas var būt šādiem izteikumiem, un atcerēties, ka visās Latvijas skolās strādā pedagogi, kuri ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi. Inguna Vārtiņa, Privātās vidusskolas un bērnudārza „Patnis” valdes locekle.

VIEDOKLIS

Pretnostatīt privātās un pašvaldību skolas ir bezatbildīgi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusi uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijā izrādot neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām. Tā ir sabiedrības šķelšana, pretnostatot publiskās un privātās izglītības iestādes. Runājot par it kā šķietamu pretimnākšanu, tiek noklusēts fakts, ka arī privāto skolu audzēkņu vecāki maksā nodokļus, turklāt veic arī līdzmaksājumu. Laima Geikina, Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle.

ATBALSTS SKOLOTĀJIEM

Jūrmalas Valsts ģimnāzija izstrādājusi tiešsaistes rokasgrāmatu skolotājiem.

Radīta palīdzības platforma skolotājiem attālināto mācību laikā.

Saziņas rīki un digitālās platformas.  Mācot un mācoties mājās nepieciešams mācību procesā izmantot dažādas digitālās platformas un rīkus. Ja šobrīd vēl nav izdevies atrast sev piemērotākās, ieskaties – dažādas tehnoloģijas, kas izmantojamas attālināto mācību laikā.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.