Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 3. februāra numurā lasiet:
NUMURA INTERVIJA
LIVA vadītājs Rūdolfs Kalvāns: Visu nevar gribēt un vienmēr dabūt. Pedagogu profesijas pievilcība un līdz ar to jauno kolēģu ienākšana sistēmā ir atkarīga, galvenokārt, no slodžu sabalansētības, uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Iztaujājām viņu par darbu pie pedagogu darba samaksas pilnveides modeļa, projektu “Dators ikvienam bērnam” un citām aktualitātēm. R. Kalvāns sarunā norāda, ka skolotājs ir darbinieks, darba ņēmējs, tāpēc a priori vienmēr jutīsies apspiests, nenovērtēts un tā tālāk. “Mēs esam vadītāji, līderi, darba devēji. Mums ir pilnīgi cita misija un vērtības, cita pieredze un mērķis. Domājam vairāk globāli – par iestādi, sistēmu un pašvaldību –, nevis tikai paši par sevi. Vadītāji nerīkojas pēc principa – man vajag visu un tūlīt. Tāpēc arī mums ir pilnīgi cits komunikācijas stils,” saka LIVA vadītājs.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Trīs gadu laikā paredzēts četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu.
Deputāti aicina risināt jautājumu par maksas studiju likvidēšanu nepilna laika studējošajiem pedagogiem.
Bordāns: IZM nevarēs saskaņot reorganizāciju vidusskolai Daugavpilī ar latviešu mācību valodu.
Kuldīgas 2. vidusskola kļūs par Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolu.
10 skolās mācības notiek “Latvenergo” aprīkotā fizikas kabinetā.
Atklāta pieteikšanās fizikas erudīcijas konkursam “FIZMIX Eksperiments”.
Profesionālās pilnveides kursi “Muzeju darbības pamati”.
Talantu programma 12. klases skolēniem.
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE
Svešvalodu barjera profesionālajā izaugsmē. Digitālās prasmes ir viena no kompetencēm, bez kuras skolotājam mūsdienās ir grūti organizēt kvalitatīvu darbu. Taču pētījumi rāda, ka pedagogu zināšanas šajā jomā ir zemas. Kā vienu no iemesliem profesionālās pilnveides kursu rīkotāji un vadītāji min svešvalodu barjeru. Bez angļu valodas zināšanām ir grūti apgūt jaunas darba platformas, veidot labus digitālos materiālus un papildināt zināšanas konferencēs un komandējumos. Padomju Latvijas skolotāji mācījās un mācīja mākslīgu tekstu satura apguvi, kura neveicināja svešvalodu apgūšanu. Mācību stundas balstījās uz jautājumu – atbilžu pieeju, leksikas un gramatikas likumu apguves pārbaudi, nevis komunikatīvo aktivitāšu izmantošanu.
Gūstot atbalstu kompetenču pieejas īstenošanā. Uz Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) izsludināto konkursu, lai saņemtu atbalstu kompetenču pieejas īstenošanai skolā, jau vairākus gadus piesakās vienas un tās pašas skolas. Uzrunātie skolu pārstāvji atzīst, ka nevar izlikties, ka visi domā un lietas izprot vienādi, tādēļ aktīvi raksta projekta pieteikuma programmas, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas joprojām rada diskusijas. Līdz šim rezultāti izrādījušies veiksmīgi. Izstrādājot projekta programmu, domāts par to, ka pedagogiem vispirms ir jāmācās un jāgūst līdzīgu pieredzi pašiem, lai pēc tam labāk varētu izskaidrot skolēniem, kas ir pašvadīta mācīšanās.
METODISKIE MATERIĀLI
Plakāts “Imanta Ziedoņa profils”, 9. klase Darbs pāros.
Spēle “Powerful adjectives”, 9. klase.
Literārā pasaka ar muzikālo noformējumu, 6. klase.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
