Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 2. septembra numurā lasiet:
AKTUĀLI
Jaunajā mācību gadā 568 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies vairāk nekā 219 000 skolēnu.
STREIKS
Streiku var novērst tikai samērīgi kompromisi. Lai gan izlīgšanas komisijas pirmās sēdes darbs ir beidzies bez vienošanās, tomēr vēl ir iespējams novērst skolotāju streiku, norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. “Šobrīd varu teikt, ka kompromisus vieglāk būs rast par slodzes sadalījumu, jo saprotam, ka katrs slodzes sabalansēšanas solis paredz jaunas vakances. Bet mēs tik un tā nevaram piekrist, ka tas notiek līdz 2028. gadam. Runājot par darba samaksu, kompromisus uz šo brīdi neredzam,” norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Ar kādām domām jauno mācību gadu sagaida skolu direktori. Direktori ir iejaukti streika, vakanču un tamlīdzīgu izaicinājumu jūklī, tai skaitā ar mācību satura īstenošanas saistītajām problēmām. Stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Ropažu vidusskolas direktore Nora Pavlova, Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Jaunā gada pārdomas. Skolotāji dalās izjūtās pirms jaunā darba cēliena. Zinību diena gluži kā Jaunais gads ir laiks, kad svērt un mērīt padarīto, kā arī uzstādīt jaunus mērķus. Lai noskaidrotu, ar kādām sajūtām un pārdomām skolotāji sagaida jauno darba cēlienu, konferences “Mākslai ir nozīme!” noslēgumā pieciem tās dalībniekiem uzdevām trīs jautājumus: Ko vasarā jaunu un darbā noderīgu redzējāt, dzirdējāt, izlasījāt, apmeklējāt? Kāds ir jūsu mērķis šajā mācību gadā, novēlējums sev? Septembra otrajā pusē tiek plānots pedagogu streiks. Vai plānojat tajā iesaistīties un vai prasības ir jums saistošas?
AKTUĀLI
- Aktualitātes izglītībā jaunajā mācību gadā.
- Reorganizētās un slēgtās izglītības iestādes.
- Izmaiņas pašvaldību skolu tīklā 2022. gada 1. septembrī.
- Skolēnu skaits 2022./2023. mācību gadā.
- Ukraiņu bēgļu bērnu mācības Latvijas izglītības iestādēs.
- Izmaiņas eksāmenu un diagnosticējošo darbu norisē.
- Izmaiņas pedagogu darba samaksā.
- Jaunais finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā”.
- Situācija jauno mācību līdzekļu jomā.
VIEDOKLIS
Par mācību gada pagarināšanu lems rudenī. Līdz novembrim Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un sabiedriskajai apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Izmaiņas varētu ieviest no 2024. gada. Mācību gada pagarināšana līdz pat Jāņiem paredz iespēju skolēniem daudzas mācību tēmas apgūt āra nodarbībās, kā arī pārgājienu un ekskursiju laikā. Skaidrojām, ko par šo ieceri domā pedagogi.
INTERVIJA
Skeleta ribas ir gatavas, bet detaļas vēl jāprecizē. Projekta Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa maijā noslēdza darbu projektā, bet ne Latvijas izglītībā. Intervijā Skolas Vārdam viņa norāda, ka mācību satura izstrāde pamatā bija vērsta uz pieejas nostiprināšanu. Ļoti svarīgi, ka skolotājs saprot sava mācību priekšmeta saturu, struktūru, saprot, vai konkrētajā brīdī māca prasmi vai noteiktas zināšanas, izpratni vai to kombināciju. Sarunājamies par atziņām un secinājumiem – kas ir izdevies un kas palicis turpmākai iedzīvināšanai.
KONFERENCE
Ko stāstīja izglītības jomas līderiem. Efektīva pārvaldība, personalizēta izglītība un digitālā transformācija – tādas jaunā mācību gada prioritātes tika iezīmētas izglītības iestāžu direktoru un pašvaldību izglītības speciālistu ikgadējā konferencē “Līdera loma izglītībā”.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
8. septembrī notiks ikgadējā konference par izglītības kvalitāti.
Izglītības iestādēm jāturpina ievērot izstrādātie drošības protokoli.
Pedagogi var saņemt psihoemocionālu atbalstu.
Starptautisko pasākumu sezonā skolēni uzrādījuši izcilus rezultātus.
Vairums skolotāju atbalsta obligātu eksāmenu dabaszinātnēs.
Mācīs pamanīt bērnus, kas var priekšlaicīgi pārtraukt mācības.
Atklās jaunu tiešsaistes kursu medijpratībā.
Ierakstiem skolēnu liecībās jābūt nepārprotamiem.
IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Redzēt dažādību. Skola māca ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī dzīvi. Cilvēciski runājot, iekļaujošā izglītība ir iespēja katram izglītības iestādē justies labi, būt sadzirdētam, saredzētam un, ja nepieciešams, arī saņemt atbalstu. Bērniem ar speciālām vajadzībām mācīties parastā skolā ir sarežģīti, jo trūkst atbilstoša personāla, mācību līdzekļu un piemērotas vides. Par šo tēmu veiksim plašu pētījumu, kas ilgs līdz nākamā gada martam.
Metodiskie materiāli
Tēmas noslēguma darbs matemātikā 1. klasei “Kā izstāsta un parāda: cik, kur, kāds?”.
Pārbaudes darbs dabaszinībās 5. klasei “Kāda ir dzīvo organismu savstarpējā saistība?”.
Stundas plāns sociālajās zinībās 9. klasei “Valsts formas”.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
