Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 14. marta numurā lasiet:
JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Skolotāji rada jaunus mācību līdzekļus atbilstoši kompetenču pieejai mācību saturā. Izdevniecība Skolas Vārds 2023. gadā izstrādā un skolām piedāvā jaunus mācību līdzekļus sākumskolas posmā, ko radījuši praktizējoši un pieredzes bagāti pedagogi. Visi mācību līdzekļi top atbilstoši kompetenču pieejai mācību saturā, ietverot tematiskos plānus, tēmu atsegumus, uzdevumus, vērtēšanas aprakstus, pārbaudes darbus, metodiskos norādījumus skolotājiem. Šobrīd tiek izstrādāti un 2023. gadā iznāks mācību komplektizdevumi:
AKTUĀLI
Skolu tīklam ir jābūt kontekstā ar demogrāfijas rādītājiem. Skolu tīkla kārtošana joprojām rada zināmu spriedzi, jo runa jau nav tikai par ēkām, bet par cilvēkiem. Kamēr Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa apzina izaicinājumus un vēl lems par kritērijiem, tikmēr jaunizveidoto novadu pašvaldību izglītības jomas speciālisti izstrādājuši savas ilgtermiņa stratēģijas. Uzrunājām dažus pašvaldību pārstāvjus, lai uzzinātu, kādi kritēriji viņu ieskatā ir jāņem vērā, lai pieņemtu lēmumu reorganizēt vai pat slēgt skolu.
LPS rosina IZM valsts ģimnāzijas saglabāt ne tikai valstspilsētās, bet arī novadu centros. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) valsts ģimnāzijas saglabāt ne tikai valstspilsētās, kā to iecerējusi IZM, bet arī novadu centros, 10. martā LPS valdes sēdē uzsvēra LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. IZM pašvaldībām piedāvājusi valsts ģimnāzijas atstāt tikai valstspilsētās, katrā valstspilsētā pa vienai valsts ģimnāzijai, savukārt Rīgā tādas varētu būt trīs līdz piecas, kā arī noteikt prasību, ka tajās īsteno vismaz divus STEM padziļinātos kursus. Patlaban 31 izglītības iestādei ir valsts ģimnāzijas statuss. IZM piedāvājums nākotnē paredz tikai 12 – 14 valsts ģimnāzijas.
INTERVIJA
Uzmanības centrā šobrīd ir bērns, nevis skolotājs. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko pēc mazliet vairāk nekā gada šajā amatā ir gandarīta, ka centra darbība pārorientēta uz noteiktu funkciju veikšanu un kļuvusi efektīvāka, bet cer, ka labākais sniegums gaidāms nākotnē. “Uz jautājumu, vai vajadzēja sākt reformu, ja nebija izstrādāti mācību līdzekļi, mana atbilde ir: bērniem stāstām, ka zināšanas, pieredzi iegūstam mācīšanās procesā, arī kļūdoties; vai mēs tiešām būtu pilnīgi pārliecināti, ka radītu simtprocentīgi pareizākās programmas, mācību līdzekļus, ja ikdienā to nepraktizētu dažādās skolās ar ļoti dažādiem izglītojamiem viņu vajadzībās? Bet tas, protams, nepalīdz skolotājam tad, kad ir daudz darba un ilgi jāgatavojas stundām,” intervijā norāda VISC vadītāja Liene Voroņenko.
AKTUĀLI
Valsts aizsardzības mācība ieviesīs pārmaiņas mācību programmā. No 2023. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība (VAM) būs obligāta visiem skolēniem, kas apgūst vidējo izglītību, bet līdz šim tā nav iekļauta izglītības standartā, to plānots paveikt līdz šī gada rudenim. Daļa skolu to apgūst kā izvēles priekšmetu jau pāris gadus, kamēr citās skolās šis priekšmets izraisa virkni jautājumu. Galvenais no tiem – kur rast vietu Valsts aizsardzības mācībai (VAM)? Skolām, kas izrāda bažas par to, kā šo papildus priekšmetu iekļaut mācību programmā VISC skaidro, ka mācību stundu skaita palielināšana netiek plānota, netiek plānota arī skolēnu slodzes palielināšana.
INTERVIJA
Ceļavārdi – nekad nepārstāt mācīties! “Ja varu palīdzēt, tad piedalos ar lielāko prieku,” saka talantu medniece Evija Šalte, personāla atlases un vadības uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja. Viņa pastāsta par darba tirgus izmaiņām, tendencēm, dalās pieredzē. Viena no centrālajām mūsu sarunas tēmām ir izglītība un izglītošanās.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
