Bez mācību līdzekļiem nebūs izglītības kvalitātes
Latvijas skolās trūkst mācību līdzekļu, un tas būtiski ietekmē skolēnu sasniegumus un skolotāju darbu. Par to liecina ne tikai izglītības iestāžu vadītāju, vecāku un pedagogu paustais, bet arī starptautiskā pētījuma „TIMSS 2023” rezultāti, kas norāda uz nepieciešamību steidzami ieguldīt kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošināšanā. Latvijas 4. klases skolēnu sniegums matemātikā un dabaszinātnēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies par 12 punktiem matemātikā un 16 punktiem dabaszinātnēs. Tāds kritums ir statistiski nozīmīgs un norāda uz izglītības kvalitātes problēmām sākumskolas posmā, kas neizbēgami ietekmēs mācību procesu arī vēlākajos posmos.
Matemātika Latvijā jau ilgstoši ir viens no mācību priekšmetiem, kurā skolēniem ir visgrūtāk uzrādīt augstus sasniegumus. TIMSS pētījums parāda, ka pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri matemātikā nespēj sasniegt pat zemāko kompetences līmeni, un tikai 44 % skolēnu spēj sasniegt augstu kompetences līmeni. Izglītības eksperti uzsver, ka problēmas saknes meklējamas sākumskolā, kur trūkst kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstīgu mācību līdzekļu, kas palīdzētu bērniem apgūt pamatus. Matemātika ir mācību priekšmets, kurā vingrināšanās un izpratnes attīstīšanai vajadzīgi daudzveidīgi materiāli. Pašlaik pieejamais mācību līdzekļu finansējums neļauj iegādāties nepieciešamos materiālus pat vienam priekšmetam, nemaz nerunājot par visām mācību jomām.
Sākumskola — nākotnes izglītības pamats
Pētījumā uzsvērts, ka ieguldījumi sākumskolas posmā dod vislielāko atdevi ilgtermiņā. Skolēniem, kuri sākumskolā uzrāda augstākus rezultātus, ir labākas iespējas sasniegt augstus rezultātus arī vidējās izglītības posmā un centralizētajos eksāmenos. Lai visiem Latvijas sākumskolas skolēniem nodrošinātu mācību līdzekļus visos priekšmetus, nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro jeb apmēram 100 eiro vienam skolēnam. Manuprāt, laikā, kad no valsts budžeta var atvēlēt 21 miljonu izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmas platformas izveidei, ir iespējams rast līdzekļus arī mācību grāmatām un darba burtnīcām.
Turklāt jāpiezīmē, ka Siguldas novada pašvaldība tādu monitoringa sistēmu jau ir izstrādājusi un aicinājusi to bez maksas izmantot arī nacionālā līmenī.
Finansējuma nepietiekamība — drauds izglītībai
Pašreizējais valsts finansējums mācību līdzekļiem ir tikai 35 eiro uz vienu skolēnu, turklāt nelielais pieaugums (iepriekš bija 28 eiro) veidojies tikai tāpēc, ka samazinās skolēnu skaits. Finansējuma nepietiekamība ne tikai rada šķēršļus skolēnu prasmju attīstībai, bet arī palielina skolotāju slodzi, jo viņi spiesti pielāgot vecus materiālus vai izstrādāt tos paši. Izglītības iestāžu aptaujā noskaidrojām, ka liela daļa skolu izmanto pat desmit gadus vecas grāmatas, bet atsevišķos gadījumos skolēni mācās arī no 1995. gadā izdotām grāmatām.
Jārīkojas nekavējoties
Lai uzlabotu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams palielināt finansējumu mācību līdzekļiem, īpaši sākumskolas posmā. Tas ļautu nodrošināt gan kvalitatīvus materiālus matemātikas un dabaszinātņu apguvei, kas ir kritiski svarīgi nākotnes izglītības un profesionālajām iespējām, gan arī vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem neatkarīgi no reģiona vai pašvaldības rocības. Papildfinansējums mācību līdzekļiem nozīmētu mazāku slogu pedagogiem, kuri pašreizējā sistēmā, lai aizpildītu resursu trūkumu, ir spiesti meklēt alternatīvus risinājumus.
Šobrīd valstij, palielinot finansējumu un nodrošinot, lai ikviens bērns saņem nepieciešamos resursus pilnvērtīgai mācību vielas apguvei, ir iespēja mainīt izglītības sistēmas trajektoriju. Tas ir ieguldījums, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar labākiem rezultātiem gan skolēnu individuālajā izaugsmē, gan valsts attīstībā kopumā.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
