76% pedagogu norāda, ka nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei

Pedagogiem trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodisko materiālu (skolotāja rokasgrāmatu, uzdevumu krājumu, pārbaudes darbu paraugu u. tml.) un dažādu digitālu mācību risinājumu - tā secināts izdevniecības "Skolas Vārds" organizētajā pedagogu aptaujā par mācību līdzekļu pieejamību. Izteikti lielākā daļa skolotāju (76%) norādījuši, ka izglītības iestādei, kurā viņi strādā, ir nepieciešams papildfinansējums mācību līdzekļu iegādei.

Gandrīz puse pedagogu (46%) norāda, ka viņu pārstāvētajā skolā, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem.

Visakūtāk trūkst tieši darba burtnīcu - gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami".
 

"Jau šā gada martā politikas veidotāju uzmanību centāmies pievērst tam, ka mācību līdzekļiem atvēlētais finansējums nav pietiekams. 2024.gada budžetā mācību līdzekļiem tika paredzēti aptuveni 9 miljoni eiro, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu. Realitātē skola par to var iegādāties komplektu vienam mācību priekšmetam, taču skolēniem kvalitatīvi jāapgūst visi mācību priekšmeti. Mācību līdzekļu trūkums būtiski ietekmē arī pedagogu ikdienu, jo viņi pašlaik ir situācijas ķīlnieki: lai gan normatīvajā regulējumā noteikts, ka visām izglītības iestādēm mācību līdzekļi skolēniem ir jānodrošina bez maksas, skolotāji ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, darba burtnīcas," skaidro izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva.
 

Ja izglītības iestādes budžetā atvēlēts finansējums tikai dažām grāmatām vai darba burtnīcām, kopēšana ir vienīgais veids, kā tās padarīt pieejamas visiem bērniem. Taču mācību līdzekļi ir autortiesību aizsargāti darbi, un to kopēšana bez autora vai izdevēja atļaujas ir nelikumīga."

Aptaujā pedagogiem tika jautāts, kas primāri būtu nepieciešams, lai varētu dažādot un uzlabot mācību procesu. Vairākums skolotāju izcēla tieši mācību grāmatas (49%), kam sekoja metodiskie materiāli, darba burtnīcas, digitālie rīki u. c.
 

Izdevniecības rīcībā esošā apkopotā informācija par izglītības iestādēm liecina, ka mācību grāmata skolās kalpo vidēji piecus gadus. Taču darba burtnīcas nav iespējams lietot atkārtoti - darba burtnīca ik gadu ir nepieciešama katram bērnam.
 

Atsevišķas kopētās lapas rada apjukumu, mācību gada laikā daļa tiek nozaudēta vai netiek saņemta, ja skolēna nav skolā, tās ir grūti uzturēt kārtīgas u. tml. Arī vecākiem ir sarežģīti sekot bērna mācību procesam un sniegt atbalstu, ja mācību līdzekļi ir haotiski un nestrukturēti.
 

Saņemot centralizēto eksāmenu rezultātus, ik gadu atsākas diskusijas, kā uzlabot skolēnu sniegumu, taču primārais solis ir nodrošināt visiem skolēniem pieejamus mācību līdzekļus.

Pedagogu aptaujā, kas norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas pedagogu, kuri māca vienu vai vairākus priekšmetus sākumskolas, pamatskolas un (vai) vidusskolas posmā. Respondenti pārstāv visus mācību priekšmetus, viņu vidū ir arī speciālo izglītības programmu pedagogi un skolu bibliotekāri.

Ja arī Tu, skolotāj, vēlies izteikt savu viedokli aptaujā, spied te: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M