Politisko partiju pārstāvji aktualizē nevienlīdzību mācību līdzekļu pieejamībā Latvijas skolās

Izdevniecības “Skolas Vārds” organizētajā politisko partiju diskusijā “Mācību līdzekļi skolās: valsts atbildība vai pašvaldību iespēju jautājums?” politisko spēku pārstāvji, nozares eksperti un pedagogi diskutēja par nepietiekamo finansējumu mācību līdzekļiem, nevienlīdzību starp pašvaldībām un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem Latvijā. Diskusijā piedalījās Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), Jānis Grasbergs (“Nacionālā apvienība”), Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”), Uldis Vanags (“Suverēnā vara”) un Rita Vectirāne (“Zaļo un zemnieku savienība”). 

Diskusijas laikā tika prezentēti “Skolas Vārds” apkopotie dati un skolotāju aptaujas rezultāti, kas izgaismoja vairākas sistēmiskas problēmas mācību līdzekļu nodrošinājumā Latvijas skolās. 

Diskusijā īpaši tika akcentēti šādi jautājumi: 

► Latvijā šobrīd nav vienota minimālā mācību līdzekļu nodrošinājuma standarta ne pa klašu grupām, ne mācību priekšmetiem, līdz ar to praksē dažādās skolās pieejamie resursi būtiski atšķiras. 

► Valsts piešķir finansējumu mācību līdzekļu iegādei, taču netiek veikts sistemātisks monitorings par to, vai skolēniem reāli ir pieejams pilns nepieciešamo mācību līdzekļu komplekts. 

► Nozares aplēses liecina, ka pilnvērtīgam mācību līdzekļu nodrošinājumam vienam skolēnam nepieciešami aptuveni 60–100 eiro gadā, kamēr pašreizējais valsts finansējums ir būtiski zemāks. 

► Pašvaldību iespējas nodrošināt papildu finansējumu skolām ir ļoti atšķirīgas, kas rada nevienlīdzību starp skolēniem dažādās Latvijas vietās. 

► Skolotāju aptaujas rezultāti liecina, ka ievērojamā daļā skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu un citu mācību materiālu, savukārt skolotāji spiesti izmantot kopētas darba lapas vai kombinēt dažādus resursus. 

► Diskusijā vairākkārt tika uzsvērts, ka digitālie mācību līdzekļi ir būtisks papildinājums, taču tie nevar pilnībā aizstāt drukātos mācību materiālus, īpaši sākumskolā. 

► Tika aktualizēta arī problēma, ka daudzi pedagogi pat nezina, kāds finansējums viņu skolā ir paredzēts mācību līdzekļu iegādei, kas apgrūtina iespēju aizstāvēt savas un skolēnu vajadzības. 

► Nozares pārstāvji norādīja, ka nepietiekams mācību līdzekļu finansējums ilgtermiņā ietekmē ne tikai skolotāju darbu, bet arī izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas skolēniem. 

“Šobrīd mēs no skolām un pedagogiem ļoti skaidri sadzirdam vienu būtisku signālu –  kvalitatīvu mācību līdzekļu pieejamība Latvijā nav vienlīdzīga. Skolotāji bieži spiesti pielāgoties nepietiekamam finansējumam, kombinēt dažādus materiālus un meklēt alternatīvus risinājumus. Tajā pašā laikā no izglītības sistēmas tiek sagaidīti augsti rezultāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem. Tāpēc ir būtiski, lai mācību līdzekļu nodrošinājums kļūtu par prioritāti gan valsts, gan pašvaldību līmenī,” diskusijas ievadā uzsvēra izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva. 

Diskusijas dalībnieki pārrunāja arī iespējamos risinājumus – lielāku valsts iesaisti, pārskatāmu finansēšanas modeli, elastīgāku pieeju mācību līdzekļu iegādei, kā arī nepieciešamību veidot regulāru datu monitoringu un ilgtermiņa plānošanu. 

Diskusijas ieraksts pieejams ŠEIT.  

“Skolas Vārds” pateicas visiem diskusijas dalībniekiem, pedagogiem un nozares pārstāvjiem par iesaisti!