IKVD: Izglītības iestādēm nepieciešams atbalsts pārmaiņu ieviešanai un individuālā atbalsta nodrošināšanai

Izglītības iestādēm vislielākais atbalsts nepieciešams pieejas "skola kā mācīšanās organizācija" ieviešanai, individuāla atbalsta nodrošināšanai un kompetenču pieejas ieviešanai, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) publicētais gada pārskats.

Šādi secinājumi veikti, 2023./2024. mācību gadā padziļināti analizējot noteikto uzdevumu saistību ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajām prioritātēm.

Pamatskolu līmenī tikai 40,9% skolēnu ikdienā sasnieguši labus rezultātus, un teju tikpat daudz - 41,8% - turpināja mācības vidusskolā. Vienlaikus novērota nevienlīdzība - bērniem ar speciālām vajadzībām bieži vien nebija pieejams atbalsta personāls, trūka individuālas pieejas, un stundās skolēni nebija pietiekami iesaistīti.

Izglītības kvalitāti apdraud apvienotās klases, ilgstoša neattaisnota kavēšana un pedagogu trūkums, teikts pārskatā. Piemēram, ilgstošas skolotāju vakances bija gandrīz katrā otrajā skolā jeb 44,4% iestāžu.

Vidusskolās situācija ir līdzīga. 48,7% skolēnu mācījās labi, vienlaikus rezultāti mēdza būtiski atšķirties no centralizēto eksāmenu vērtējumiem. 76% absolventu turpināja mācības augstskolās vai koledžās.

Nevienlīdzība izglītības iestāžu starpā un dažāda vērtēšanas prakse ietekmē izpratni par skolēnu patiesajiem sasniegumiem, teikts ziņojumā. Arī vidusskolās kā galvenais risks papildus ilgstošām pedagogu vakancēm un atbalsta personāla trūkumam norādīts uz ilgstoši kavējošajiem skolēniem.

2024.gadā izglītības kvalitāti valstī būtiski ietekmējuši desmit faktori, liecina dati no izglītības iestāžu akreditācijām, vadītāju novērtējumiem un izglītības iestāžu apmeklējumiem.

Starp galvenajiem ietekmes aspektiem minēta izglītības iestāžu vadītāju profesionalitāte, pieejamais valsts un pašvaldību finansējums, sadarbības kvalitāte ar vecākiem, pedagogu spēja pielāgot mācības skolēnu vajadzībām, kā arī emocionālā drošība skolā un mikroklimats. Nozīmīga loma bija arī profesionālā atbalsta pieejamībai, skolas iekšējai kvalitātes sistēmai un izglītojamo sociālekonomiskajiem apstākļiem.

No 2020. līdz 2024.gadam izglītības iestādēm un to vadītājiem kopumā noteikti 2129 uzdevumi, no kuriem lielākā daļa - 910 - saistīti ar kvalitatīvas mācīšanas nodrošināšanu, pedagogu profesionālo kapacitāti un izglītības programmu sekmīgu īstenošanu, teikts pārskatā.

Vēl 566 uzdevumi vērsti uz pārvaldības uzlabošanu, tostarp vadības stiprināšanu un sadarbības attīstīšanu. Ar iekļaujošas vides veidošanu saistīti 345 uzdevumi, savukārt 308 uzdevumi skāra izglītības iestāžu sasniegtos rezultātus un mācību atbilstību noteiktajiem mērķiem.

Pagājušā gada pavasarī, izvērtējot 30 skolu gatavību ieviest pilnveidoto mācību sasniegumu vērtēšanas pieeju, secināts, ka pilnībā gatavas pārmaiņām bija tikai sešas izglītības iestādes. Vēl trīs skolas izmaiņas ieviesa jau 2023./2024.mācību gadā, savukārt 21 izglītības iestāde bija tikai daļēji gatava vai nebija gatava šīm izmaiņām.

Starp galvenajām bažām tika minēta neskaidrība par "svērtajām" atzīmēm, vienreizējas vērtējumu uzlabošanas ietekmi un tās lietderību, kā arī piemērotību bērniem ar atbalsta pasākumiem. Pedagogi pauda arī bažas par iespējamu pārslodzi mācību gada noslēgumā. Vienlaikus izglītības iestādes, kurās pārmaiņas jau īstenotas, atzina, ka sākotnējā pretestība pakāpeniski mazinājusies, un pārmaiņas pozitīvi ietekmējušas skolēnu motivāciju.