IZM birokrātijas mazināšanai piedāvā digitālus risinājumus, iestāžu apvienošanu un finansēšanas modeļu izmaiņas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) birokrātijas mazināšanai plāno koncentrēties uz digitāliem risinājumiem, iestāžu apvienošanu un finansēšanas modeļu izmaiņām, bet parlamentā izskan pārmetumi par aizmirstu dialogu ar nozari.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jānis Paiders prezentēja paveikto un iecerēto birokrātijas mazināšanai. Viņš piekrīt, ka piedāvātais saraksts, iespējams, neaptver visus nozarei "kritiskos punktus", uzsverot arī sadarbības ar nozari lomu.

Paiders bija piesardzīgs attiecībā uz termiņiem, kuros piedāvāto varētu īstenot. Viņš norādīja, ka valsts pusē administratīvā sloga mazināšana "prasa ļoti lielu" administratīvo kapacitāti, kas, pēc viņa sacītā, ir būtiska problēma.

Tāpat aktuāls jautājums, kā nomērīt birokrātiskā sloga samazinājuma efektivitāti, uzskata IZM pārstāvis. Citu institūciju mērījumi parāda procesu pilnveides ietekmi uz atskaišu sagatavošanai patērētā laika mazināšanu. IZM šādu datu patlaban neesot.

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa uzskata, ka IZM piedāvājums ir vērsts uz birokrātijas mazināšanu tikai pašā ministrijā, un tajā trūkst praktiķu viedoklis par to, kas viņiem traucē veikt savu darbu.

"Es nekur nesaredzēju šajā plānā, kas reāli ietekmēs skolotāju un skolas ikdienu, lai mazinātu birokrātiju," viņš sacīja. Deputāts arī izteica bažas par ieguldīto darbu, lai optimizētu pašas ministrijas darbību, norādot, ka IZM ierēdniecības statuss pēdējos gados ir pieaudzis.

Paiders piekrita, ka, piemēram, augstākās izglītības jomā administratīvais aparāts ir pieaudzis, vienlaikus viņš uzskata, ka "esam pavisam citā situācijā".

Paiders atcerējās, ka, sākot darbu IZM, bija praktiski neesošs valsts budžets un ierobežots Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, tāpēc arī iesaistīto projektu apmērs bija mazāks. Viņš norādīja, ka vietējais atbalsts caur dažādām programmām ir pieaudzis, līdz ar to pieaug arī administrēšanas un uzraudzības pienākumi, vienlaikus uzlabojot Latvijas konkurētspēju.

Savukārt deputāte Ilze Vergina uzskata, ka birokrātisko slogu vairojušas arī biežās reformas izglītības nozarē, tai skaitā ES finansējuma apgūšana. "Tas atkal gūstas uz izglītības iestāžu vadītāju un procesā iesaistīto [pleciem], un to jau nevar nekādā veidā izskaust," viņa sacīja, aicinot domāt, kā mazināt procesu pārklāšanos.
 

Plānots, ka izglītības iestāžu institucionālajā akreditācijā ieviesīs vienotu digitālu iestāžu pašnovērtējumu sagatavošanas sistēmu.

IZM plāno pilnveidot valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu (VPS), lai uzlabotu valsts pārbaudes darbu norisi. Tiks pārskatīta nepieciešamība skolām izdot rīkojumus par valsts pārbaudes darbu vadītājiem, mutvārdu daļas vadītājiem un vērtētajiem, novērotajiem un atbalsta pasākumu piemērošanu. Tāpat skolas varēs elektroniski atzīmēt VPS skolēnu dalību valsts pārbaudes darbos. Plānots arī nodrošināt, lai skolēnu iegūtie rezultāti automātiski iekļūtu sekmju izrakstos, ko izsniedz kopā ar apliecību par pamatizglītības iegūšanu vai atestātu par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu.
 

Vēl IZM apņēmusies izstrādāt individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugu skolēniem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas. Plānu izveidei un uzturēšanai varētu ieviest digitālu risinājumu. Savukārt neformālajā un interešu izglītībā iecerēts atteikties no pedagogu privātprakses uzsākšanas sertificēšanas.

Profesionālajā izglītībā plānots pilnveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu, kā arī ieviest digitālo platformu "e-Profesionālās kvalifikācijas sistēma". Šajā platformā būs pieejami tādi elementi kā nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, modulārās profesionālās izglītības programmas un pārbaudījumu saturs, sola IZM. Plānots arī pilnveidot VPS, lai uzlabotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi.

Augstākās izglītības jomā ministrija izcēla augstskolu konsolidāciju, kas uzlabojusi pārvaldību, kapacitāti un studiju kvalitāti, kā arī veicinājusi resursu efektivitāti, starpdisciplinaritāti, starptautisko konkurētspēju un sadarbību ar nozari. Veiktas divas ārējās augstskolu konsolidācijas un nodrošinātas piecu augstskolu iekšējās konsolidācijas. Vēl turpinās divas ārējās augstskolu konsolidācijas.

Pirmie gadi pēc augstskolu apvienošanas var būt grūti, jo pastāv dažādas organizatoriskās kultūras, kā arī nepieciešams salāgot sistēmas, pieļauj Paiders. Viņš minēja tiešos ieguvumus, kā piemēram, vienotu IT un administratīvo sistēmu, vienotu projektu atbalstu, kas ļaus ātrāk sasniegt labākus rezultātus. Tāpat tiks samazināts atskaišu skaits, kas jāiesniedz.

IZM apņēmusies ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, samazinot ārējās novērtēšanas procedūru skaitu no piecām līdz trim, kā arī nodrošināt jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu. Tāpat augstskolām būs iespēja pieteikties tiesībām pašām atzīt izglītības dokumentus, kas izdoti Ministru kabineta noteikumos norādītās valstīs. Tiek solīts arī turpināt augstskolu pāreju uz institucionālās finansēšanas modeli un ieviest jaunu doktorantūras modeli.

IZM jau ir pilnveidojusi finansēšanas modeļus, tostarp sporta nozares finansēšanas un administratīvo pārvaldību, norādīja Paiders. Sporta jomā plānots izstrādāt informācijas tehnoloģijas (IT) risinājumus Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) sadaļā par profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. VIIS vidē varētu tikt izveidots arī Sporta reģistrs, kuru pārvaldīs IZM, un kur vienkopus būs pieejama informācija par Latvijas sporta nozari. Tāpat plānots izstrādāt IT risinājumus Latvijā atzītajām sporta federācijām, lai aprēķinātu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu.

Prezentācijā pieminēta arī IZM iestāžu reorganizācija, apvienojot Valsts izglītības satura centru un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA). Ministrijas pārstāvji norādīja, ka tas novērsīs funkciju dublēšanos, kā arī atvieglos un paātrinās pakalpojumu pieejamību gala lietotājiem.

Savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, ko sākotnēji bija plānots pievienot VIAA, ar 2026. gadu uzticēs rīcībpolitikas ieviešanu sporta jomā.