IZM parlamentārā sekretāre: Izglītībai ir būtiska nozīme valsts drošībā un piederības valstij stiprināšanā

Patlaban ir nozīmīgi proaktīvi novērst apdraudējumus nacionālajai drošībai, kur izglītībai ir izšķiroša nozīme valsts drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī valsts piederības stiprināšanas aspektā, Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības un Izglītības, zinātnes un kultūras komiteju kopsēdē sprieda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece.

Viņa klāstīja, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, sniedz atbalstu Ukrainas tautai, tostarp bērniem, savukārt ikdienā izglītībā tiek piedāvātas gan individuālās mācību programmas, gan tiek sniegts psihoemocionālais un cita veida atbalsts ap 4000 Ukrainas nepilngadīgo, kas savas skolas gaitas tagad īsteno Latvijā.

"Mums ir svarīgi rūpēties par bērnu labbūtību. Taču vienlaikus šajā kontekstā īpaši izceļams aspekts ir informācijas pieejamība un kritiskā domāšana, kur labu pamatu ieliek izglītības sistēma," teica Amatniece.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopš 2023. gada ir pilnībā ieviests uz kompetencēm balstīts mācību saturs, kur esot pievērsta uzmanība kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas, pilsoniskās līdzdalības, kiberdrošības un medijpratības jautājumiem. IZM parlamentārā sekretāre sacīja, ka ir svarīgi veidot izglītojamā izpratni par informācijas drošību, privātuma aizsardzību un uzticamu e-pakalpojumu lietošanu.

Amatniece skaidroja, ka digitālā satura un tā patēriņa straujā attīstība un informatīvās telpas drošības mazināšanās norāda uz nepieciešamību mācību saturā pievērst uzmanību jaunām, vai līdz šim mazāk akcentētām zināšanām, prasmēm un attieksmēm, piemēram, mākslīgajam intelektam.

IZM parlamentārā sekretāre norādīja, ka ar mērķi veicināt pedagogu izpratni par dažādiem jautājumiem saistībā ar medijpratību un mediju darbības pamatprincipiem, kā arī par mākslīgā intelekta un kiberdrošības jautājumiem, sadarbībā ar partneriem tiek organizētas dažādas mācības.

Viņa klāstīja, ka pilsoniskās līdzdalības saturā esot ietverta pilsoniskās līdzdalības loma brīvības un demokrātijas sargāšanā, patriotisma audzināšanā, līderības un saliedētības attīstīšana. Pēc IZM parlamentārās sekretāres paustā, Nacionālie bruņotie spēki 7. līdz 9. klašu skolēniem organizē klātienes lekciju ciklu "Kā mēs sargājam Latviju?", kas dod iespēju plašāk uzzināt par Latvijas aizsardzības spējām, visaptverošo valsts aizsardzību. 2023./2024. mācību gada laikā lekcijai pieteicās 212 izglītības iestādes.

Viņa pauda, ka augstākās izglītības pakāpē IZM nodrošina iespēju sagatavot pedagogus valsts aizsardzības mācības mācīšanai izglītības iestādēs. Kopš 2020./2021. akadēmiskā gada Latvijā tiek īstenota profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma, kur studējošie apgūst zināšanas pedagoģijā un militārajā jomā. Amatniece uzsvēra, ka pēc studiju programmas absolvēšanas jaunie skolotāji varēs strādāt gan par valsts aizsardzības mācības skolotājiem, gan arī par sporta skolotājiem.

Runājot par kultūras un valodas kopšanu, saglabāšanu un attīstīšanu, viņa norādīja, ka latviešu valodas pastāvēšana un attīstība un latviešu valodas politikas principu ievērošana ir arī valsts drošības komponentes.

Krievijas īstenotais pilna mēroga karš Ukrainā ir īpaši aktualizējis arī valodas kā instrumenta lomu tautas pastāvēšanā. 2022.gada rudenī Latvijā veikti grozījumi Izglītības likumā par secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, tādējādi noslēdzot jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados uzsāktās reformas.

Amatniece pauda, ka valsts izglītības sistēmā mazākumtautībai piederošam bērnam tiek nodrošināta iespēja savu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu apgūt interešu izglītības programmā. Viņa klāstīja, ka valoda ir katras nācijas pirmais un galvenais pastāvēšanas noteikums, savukārt kopēja valoda veido vienotu pasaules redzējumu, informācijas un diskusiju telpu, kas nepieciešama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos.

Jau rakstīts, ka Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12 līdz 16 deputāti.

Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Baltijas Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.