IZM: Vardarbības novēršanai izglītības iestādēs gada laikā stiprināta sadarbība un rīcības mehānismi

Lai izglītības iestādēs izskaustu emocionālo un fizisko vardarbību, pēdējā gada laikā ir stiprināta institucionālā sadarbība, precizēti rīcības mehānismi vardarbības gadījumu identificēšanai un risināšanai, kā arī paplašināts atbalsts iesaistītajām pusēm, teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā par paveikto, ar kuru otrdien, 16. septembrī, iepazinās valdība.

Valdība pērn augustā apstiprināja informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādēs, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību.

Tāpat izveidots algoritms vardarbības gadījumu risināšanai izglītības iestādēs, ko izmanto vairāk nekā 3600 pedagogi un skolu darbinieki. Algoritms iekļauj rīcības plānu situācijām, kad skolēns apdraud savu vai citu drošību.

Tiek atbalstītas arī skolēnu pašpārvaldes, nodrošinot tām mācības un projektus. Aktīvo skolēnu pašpārvalžu īpatsvars ir pieaudzis no 32% 2021.gadā līdz 51% pērn.

IZM norāda, ka lielākā daļa no plānotajām darbībām ir īstenotas atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Tajā pašā laikā astoņiem no 13 uzdevumiem norādīts, ka izpilde turpinās.

Piemēram, Labklājības ministrija (LM) turpina darbu pie vienotas vardarbības gadījumu monitoringa sistēmas izveides, lai nodrošinātu efektīvu datu apkopošanu un analīzi. Šobrīd tiek sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam, balstoties uz padziļinātiem pētījumiem un speciālistu aptaujām.

Tiek turpināta arī psihoemocionālā atbalsta nodrošināšana bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un viņu ģimenēm. Šobrīd darbojas tematiskās atbalsta grupas, mentoru pakalpojumi un speciālistu konsultācijas. Plānots, ka līdz 2027.gadam tiks apmācīti vairāk nekā 100 pedagogi un sporta treneri darbam ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām.

Tāpat norit darbs pie sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveides, izstrādājot vispārīgos un specifiskos kvalitātes standartus, tostarp ārpusģimenes aprūpei un ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumiem, lai palielinātu pieejamību un efektivitāti.

Pārmaiņas gaidāmas arī agrīnās bērnu attīstības jomā - līdz 2029. gadam plānots ieviest vienotu skrīninga instrumentu - Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK) - bērniem līdz sešiem gadiem, lai savlaicīgi identificētu attīstības riskus un nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Turpinās darbs pie instrumentu digitalizācijas, standartizācijas un ieviešanas, kā arī padziļinātās novērtēšanas metodoloģijas izstrādes bērnu attīstības vajadzību izvērtēšanai.

Pašvaldībām piešķirts valsts finansējums 200 000 eiro pedagogu mācībām, pieredzes apmaiņai un vardarbības novēršanas programmām, kā arī īstenoti kursi par vardarbības risku pārvaldību un labbūtības veicināšanu.

Bērnu aizsardzības centrs ir sācis darbu pie diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmu skolu vidē un e-vidē. Šobrīd ir izstrādāta diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas tehniskā specifikācija un turpinās darbs ar sadarbības partneriem, lai identificētu reālās vajadzības un uzlabotu tehnisko specifikāciju, teikts ziņojumā.

Savukārt Valsts policija turpina "Drošības vēstnešu" programmu, iesaistot pedagogus un skolu pārstāvjus nepilngadīgo informēšanā par drošību, savukārt Veselības ministrija īsteno pasākumus bērnu agrīnai attīstībai un speciālistu apmācībām ģimenēm ar bērniem, kam nepieciešams atbalsts attīstības jomā.