IZM prioritātes jaunajā mācību gadā būs drošība, pamatprasmju attīstība un pedagogu atbalsts

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātes 2026./2027. mācību gadā būs izglītības iestāžu drošība un noturība, pamatprasmju attīstība, pedagoga profesijas karjeras ceļu stiprināšana, paplašināts piedāvājums un dažādoti mācību ceļi profesionālajā izglītībā, kā arī ar izglītības kvalitāti saistītu jautājumu sistēmiska un pakāpeniska pilnveide.

Kā trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informēja IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols, izglītības iestāžu drošības un noturības stiprināšanai izstrādāts vienots satvars un izglītības iestāžu darbības nepārtrauktības plāna paraugs.

Tāpat izstrādāts tiesiskais regulējums kombinēto mācību organizēšanai apdraudējuma situācijās. Plānots arī turpināt drošības jautājumu izvērtēšanu un informācijas apkopošanu sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Vienlaikus plānota aktuālo civilās aizsardzības un visu veidu apdraudējuma jautājumu cikliska aktualizēšana darbā ar izglītības iestādēm. Drošības un noturības jautājumiem paredzēts pievērst uzmanību arī pedagogu profesionālajā pilnveidē.

Pamatprasmju attīstības virzienā iecerēts stiprināt lasītprasmi un tekstpratību vispārējā un profesionālajā izglītībā, atbalstīt dabaszinātņu apguvi no 1. līdz 9. klasei, kā arī veicināt vecumposmam atbilstošu un sabalansētu digitālo prasmju attīstību.

Lasītprasmes un tekstpratības veicināšanai paredzēts atbalsts visos mācību priekšmetos. Tāpat ir paredzēts organizēt pedagogu profesionālo pilnveidi pamatprasmju jautājumos atbilstoši monitoringa darbu rezultātos iegūtajiem secinājumiem. Iecerēts atbalsts dabaszinību mācību priekšmeta mācīšanai – papildu resursi dabaszinību mācību līdzekļu iegādei un profesionālā pilnveide pedagogiem.

Ozols minēja, ka attiecībā uz digitālo pratību IZM turpinās piedāvāt pedagogiem platformā "STARS" dažāda veida mācības par mākslīgā intelekta jautājumiem, lai atvieglotu pedagogu ikdienu un lai viņi varētu izmantot mākslīgo intelektu, gatavojoties mācību darbam, kā arī labošanas vajadzībām.

Runājot par pilsonisko kompetenci, viņš akcentēja, ka šogad notiek signālvēlēšanas un aicināja izglītības iestādes tajās piedalīties. Viņš tāpat atzīmēja, ka nākamajā gadā notiks arī skolēnu pilsoniskās kompetences starptautiskais izvērtējums, kurā varēs redzēt rezultātus pamatprasmju attīstības kontekstā.

Pamatprasmju attīstības kontekstā, domājot par pedagoga profesijas karjeras ceļu stiprināšanu, šā gada ministrijas rīcības plānā IZM aktualizēja, ka tā sāk darbu pie pedagoga karjeras modeļa izveides, atzīmēja Ozols. "Tā ir pāreja no līdzšinējās pieejas, kura mums bija saistīta ar kvalitātes pakāpēm, uz karjeras modeļa izveidi, tostarp modelējot dažādus pedagogu ienākšanas ceļus izglītības sistēmā," pauda ierēdnis.

Attiecībā uz pedagogu iztrūkumu nākamajā mācību gadā ir iespēja pedagogiem iegūt papildu kvalifikācijas par valsts budžeta līdzekļiem, atzīmēja Ozols. Tāpat IZM kopā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) no septembra piedāvā jaunajiem pedagogiem, kuri sāk darbu izglītības iestādē, īpašu atbalstu.

Sadarbībā ar augstskolām plānots izvērtēt un pilnveidot 72 stundu profesionālās kompetences pilnveides programmu saturu.

Vienlaikus IZM ir noslēguma fāzē vadlīniju par personālu pirmsskolā izstrādē. Nākamajā darba grupas tikšanās reizē rudenī plānots skatīt jau izstrādāto redakciju, atklāja Ozols. Paredzēts arī izstrādāt profesionālās izglītības pedagoga studiju programmu un sākt profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanu Latvijas un Šveices sadarbības programmas gaitā.

Profesionālajā izglītībā plānots paplašināt piedāvājumu un dažādot mācību ceļus, tos vairāk pielāgojot nozaru un darba tirgus vajadzībām, kā arī tautsaimniecības un nākotnes izaugsmes interesēm. IZM plāno kopā ar sociālajiem partneriem nozarē un ekspertiem padziļināti skatīt esošo valsts budžeta vietu plānu un mēģināt saprast, kādā veidā efektivizēt šo piedāvājumu.

IZM sola turpināt regulāru sadarbību ar izglītības iestādēm, domājot par elastīgākiem profesionālās izglītības ieguves ceļiem. Patlaban IZM strādā pie tā, lai paplašinātu trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa piedāvājumu jeb arodizglītību.

Vienlaikus plānots specializēt profesionālās izglītības piedāvājumu, mazināt dublēšanos, skaidrāk noteikt specializāciju un veidot ilgtspējīgu finansējumu.

Izglītības kvalitātes jomā plānots pilnveidot izglītības saturu un valsts izglītības standartus, kā arī noteikt prasības kvalitātes nodrošināšanai, tostarp tālmācībā un izglītības ieguvē ģimenē, kā arī sistēmiskas prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai.

Paredzēts turpināt pamatprasmju monitoringu, tostarp pirmsskolā, un izmantot iegūtos datus izglītības sistēmas labbūtības izvērtēšanai. Tāpat līdz 2027./2028. mācību gadam iecerēts precizēt valsts politiku interešu izglītībā, nosakot prioritāros politikas virzienus un konkrētus sasniedzamos rezultātus.

No 2027. gada plānots ieviest jaunus izglītības iestāžu akreditācijas noteikumus. Iecerēts arī turpināt administratīvā sloga mazināšanu.