Iekļaujošas izglītības attīstībai nepieciešami papildu 7,3 miljoni eiro

Lai īstenotu pasākumus iekļaujošas izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs, nepieciešami papildu 7,3 miljoni eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.

IZM 26. augustā valdībā prezentēja turpmākās rīcības plānu iekļaujošas izglītības attīstībai. Tas paredz 26 pasākumus, kurus plānots īstenot līdz 2029. gadam.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem izcelta atbalsta sistēmas stiprināšana skolās. Lai katrs skolēns saņemtu nepieciešamo palīdzību neatkarīgi no spējām, veselības stāvokļa vai valodas prasmēm, skolās plānots nodrošināt pedagogu palīgus, speciālos pedagogus, logopēdus un citus speciālistus.

Paredzēta arī pedagogu profesionālā pilnveide par iekļaujošās izglītības principiem, darba metodēm un efektīvu komunikāciju ar bērniem ar dažādām vajadzībām. Īpašu uzmanību tiek solīts pievērst mācībām par daudzveidīgām klasēm, kur mācās arī bērni, kas nesen ieradušies Latvijā, tostarp no Ukrainas.

Tāpat plānots turpināt skolu pielāgošanu - gan infrastruktūru, gan digitālos risinājumus -, lai mācību vide būtu droša, pieejama un visiem atbalstoša.

Īpašu uzmanību plānots pievērst bērniem no Ukrainas. Viņiem nodrošinās papildu resursus, valodas apguvei piemērotas metodes un psihosociālu atbalstu, lai vieglāk integrētos mācībās.

Tiek uzsvērta arī sadarbība ar vecākiem un sabiedrību, lai skaidrotu iekļaujošas izglītības nozīmi un veicinātu ģimeņu iesaisti mācību procesā.

Atsevišķi pasākumi vērsti uz normatīvā regulējuma pilnveidi, piemēram, plānots definēt "iekļaujošās izglītības" terminu Izglītības likumā.

Piedāvāti arī grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot ierobežojumus bērnu ar speciālajām vajadzībām skaitam pirmsskolas grupās. Iecerēts, ka turpmāk vienā grupā drīkstēs būt ne vairāk kā divi bērni ar speciālajām vajadzībām, no kuriem ne vairāk kā viens ar garīgās attīstības traucējumiem vai smagiem attīstības traucējumiem.

Tāpat plānots izstrādāt jaunus MK noteikumus par valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību, kompetenci, profesionālajām prasībām valsts un pašvaldību komisiju locekļiem, kā arī kritērijiem, pēc kuriem valsts vai pašvaldību komisija sniedz atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tiek piedāvāts arī pārskatīt esošās speciālās izglītības programmu skaitu, atbilstoši faktiskajām izglītojamo vajadzībām.

Vairākām plānotajām aktivitātēm finansējums nav nepieciešams vai tas jau paredzēts valsts budžeta likumā par 2025. gadu un budžeta ietvaru līdz 2027. gadam. Savukārt trim aktivitātēm finansējuma avots norādīts Eiropas Sociālā fonda "Plus" (ESF+) projekti.

Papildu finansējums aprēķināts līdz 2027. gadam, bet pēc tam par līdzekļiem lems, balstoties uz projekta ilgtspējas nodrošināšanu. Līdz 2027.gada beigām naudu šim mērķim paredzēts piesaistīt no valsts budžeta rezervēm, kas paredzētas Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Par ESF+ līdzekļiem līdz 2029.gada nogalei plānots izveidot Sociālās pediatrijas - Bērnu attīstības komandas jeb Sociālās pediatrijas centrus reģionos.

MK protokollēmumā minēts, ka informatīvajā ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu šogad nodrošinās no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Par finansējumu 2026.gadā un turpmāk lems, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, ņemot vērā visu ministriju un citu valsts iestāžu prioritāros pieteikumus un budžeta iespējas. Ja papildu līdzekļi netiks piešķirti vai tiks piešķirti daļēji, atbildīgās institūcijas īstenos tikai tos pasākumus, kurus iespējams nodrošināt par piešķirtajiem līdzekļiem.