Izglītības ministre saskata nepieciešamību ieviest skaidrākus izglītības kvalitātes kritērijus tālmācībā

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde saskata nepieciešamību ieviest "daudz skaidrākus" izglītības kvalitātes kritērijus tālmācībā, jo arī šīs izglītības iestādes pretendē uz valsts finansējumu.

Komentējot Nacionālās apvienības Saeimas deputātu aicinājumu skaidrot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu ierobežot tālmācību 1. līdz 6. klašu posmā, politiķe žurnālistiem norādīja, ka var apsvērt dažādas kombinētas mācību formas.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pašreizējais regulējums neļauj tālmācībā nodrošināt pietiekami kvalitatīvu izglītību jaunāko klašu bērniem. Viņa atsaucās uz pētījumiem, kuri apliecinot, ka bērni šajā vecumposmā vēl nespēj pašvadīti apgūt mācību vielu.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

Līdztekus iecere atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā radījusi neapmierinātību daļā sabiedrības, kas uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.

Vērtējot diskusijas parlamentā, Melbārde kā pozitīvu izcēla to, ka šobrīd likumā tiek precizēti tādi jēdzieni kā tālmācība, kombinētās mācības, izglītība ģimenē.

"Visas šīs formas likums šobrīd regulē, bet acīmredzot nepietiekoši," sprieda politiķe.

Jau vēstīts, ka IZM ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās, tālmācību izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos. Tādējādi skolēni var socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību mācību līdzekļus.

Tiesa, patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu.

2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija. Kopš 2021./2022. mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12. klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022. gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā - 11,3 miljoni eiro.