Direktoru pieredze: atbalsta personāls un telefonu aizliegums

Jautājam direktoriem

Kā jūsu skolā veicas ar atbalsta personāla piesaisti, un vai esat izstrādājuši sistēmu, ko darīt, ja kāds skolēns sāk uzvesties neadekvāti? Vai esat novērojuši, kā telefonu aizliegums šajā mācību gadā ietekmē bērnu uzvedību? 

IVETA NEIDERE, Bauskas novada Uzvaras pamatskolas direktore: 

„Arvien biežāk skolās sastopam bērnus, kuriem ir uzvedības, emocionālas vai mācīšanās grūtības, kā arī dažādi attīstības traucējumi. Tādu bērnu skaits ar katru gadu palielinās, un arī Uzvaras pamatskolā tas ir ļoti jūtams. Tomēr lielākā problēma, ar ko nākas saskarties, nav paši bērni, bet gan vecāku attieksme. Daudzi vecāki nesaskata, ka viņu bērnam ir grūtības, un neuzskata, ka viņam nepieciešama palīdzība vai izmaiņas. Pašlaik ļoti izteikti redzam tendenci, ka vecāki automātiski nostājas bērna pusē, pat neiedziļinoties konkrētajā situācijā. Vecāki bieži nevis sadarbojas ar skolotājiem un meklē risinājumu, bet neatkarīgi no situācijas bērna uzvedību cenšas aizstāvēt. Šai parādībai ir savi sociālie un psiholoģiskie iemesli – tie ir vecāki, kuri paši uzauguši laikā, kad viņiem tika uzsvērtas tikai tiesības, bet ne pienākumi. Tagad viņu bērni aug līdzīgi – ar pārliecību par savām tiesībām, bet bez izpratnes par atbildību un robežām. 

Skolas kolektīvs dara visu iespējamo, lai tādās situācijās saglabātu līdzsvaru. Ir izstrādāts rīcības plāns, ko darīt, kad bērns klasē sāk uzvesties neadekvāti. Katrā situācijā tiek pieņemts individuāls lēmums – galvenais mērķis ir nodrošināt drošību gan pašam bērnam, gan apkārtējiem. Ja nepieciešams, bērns tiek aizvests no stundas un ar viņu strādā individuāli. 

Tomēr emocionālā un praktiskā slodze uz pedagogu pleciem ir ļoti liela. Skolā trūkst atbalsta personāla – nesen zaudējām sociālo pedagogu, un psihologs strādā tikai nepilnu slodzi. Viņa darbs pārsvarā saistīts ar konkrētu bērnu izpēti un testēšanu, nevis ar ikdienas emocionālo atbalstu, kas būtu ļoti nepieciešams. Mums būtu vajadzīgs pilnas slodzes psihologs, taču Bauskā to atrast ir ārkārtīgi grūti, tādējādi daudzas problēmas nākas risināt pašiem skolotājiem. Tas ir emocionāli smagi un patērē daudz enerģijas. Arī man pašai šobrīd ir divas audzināmās klases – vienkārši tāpēc, ka nav, kas šo darbu uzņemas. 

Vienlaikus skolā notiek arī pozitīvas pārmaiņas. Ir redzams, ka skolēni beidzot vairāk iesaistās skolas dzīvē – gan mācībās, gan ārpusstundu nodarbēs. Skolēnu parlaments ir ieņēmis aktīvu pozīciju, domājot, kā bērni varētu lietderīgi pavadīt laiku starpbrīžos, kad telefoni vairs netiek lietoti. Tas palīdz bērniem mācīties socializēties un būt klātesošiem vienam ar otru, nevis tikai virtuālajā telpā. 

Lai gan problēmu netrūkst – no personāla trūkuma līdz vecāku attieksmei –, mēs Uzvaras pamatskolā turpinām darīt visu, lai bērni saņemtu izglītību un atbalstu, kas viņiem nepieciešams. Katram bērnam ir savs stāsts, un mūsu uzdevums ir palīdzēt viņam tajā neapmaldīties.” 

KRISTĪNE PUJĀTE, Cēsu Jaunās skolas direktore: 

„Katram bērnam var būt savi izaicinājumi – tā ir realitāte jebkurā skolā. Arī Cēsu Jaunajā skolā ir skolēni, kuriem nepieciešama īpaša pieeja, bet viņu skaits ir neliels. Tas tāpēc, ka mēs ļoti rūpīgi pievēršam uzmanību klašu kolektīvu izveidei. Jau pirms mācību gada sākuma katrs bērns, kurš tiek pieteikts skolai, pirms līguma noslēgšanas pie mums pavada divas līdz trīs iepazīšanās dienas. Šajā laikā viņš iepazīstas ar skolotājiem, iepazīst vidi, mācību procesu – un arī mēs iepazīstam viņu. 

Iepazīšanās dienas mums sniedz vērtīgu ieskatu: kā bērns jūtas skolā, kā komunicē, kā pielāgojas noteikumiem, kādas varētu būt bērnu savstarpējās attiecības, ja bērns klasei pievienotos. Ja saskatām potenciālas uzvedības vai mācīšanās grūtības, pārskatām, vai ar pašreizējiem resursiem bērnam spējam nodrošināt atbilstošu atbalstu, un tikai tad pieņemam lēmumu par uzņemšanu. Esam privātā skola un to varam atļauties – mums ir līgumattiecības, un tas ļauj atbildīgāk pieņemt lēmumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu vidi visai klasei. 

Viens no mūsu skolas pamatprincipiem ir savlaicīga rīcība. Situācijām neļaujam attīstīties, līdz tās kļūst smagas vai kritiskas. Ja parādās pirmie signāli, ka bērnam varētu būt grūtības – uzvedībā, attiecībās vai emocionāli –, uzreiz reaģējam. Vispirms ar bērnu strādā skolotāji, klases audzinātājs. Ja nepieciešams, tiek iesaistīti vecāki un skolas psihologs. Un, ja arī tas nesniedz pietiekamu uzlabojumu, mēs izstrādājam individuālu plānu – precīzi definējot atbildību un iesaisti gan no skolas, gan ģimenes puses. Tas ļauj mērķtiecīgi un sistemātiski strādāt ar konkrēto situāciju. 

Ļoti svarīga mums ir vide – gan fiziskā, gan emocionālā. Vēlamies, lai bērni skolā jūtas droši, saprasti un pieņemti. Tāpēc, jau gatavojoties mācību gadam, veicam klašu kartēšanu. Klašu skolotāji kopīgi pārrunā katra bērna stiprās un vājās puses, raksturu, attiecību dinamiku, mācīšanās vajadzības. Plānojam, kurš kur sēdēs, ar ko kopā varētu strādāt grupās, kuras kombinācijas jau iepriekš varētu radīt spriedzi, – šādi jau laikus novēršam iespējamos konfliktus. Tam vajadzīgs laiks, bet tas atmaksājas, jo visiem nodrošina mierīgāku un produktīvāku mācību procesu. 

Vēl viena būtiska skolas iezīme ir konsekventa pieeja digitālo ierīču lietošanai. Jau kopš skolas dibināšanas esam ieviesuši noteikumu, ka līdz 6. klasei ārpus mācību procesa skolēni telefonu skolā neizmanto. Uzskatām, ka sākumskolas vecuma bērniem tas nav nepieciešams, un visu informāciju vecākiem varam nodot citos veidos. Tas bērniem ļauj vairāk iesaistīties skolas dzīvē, savstarpēji komunicēt, būt klātesošiem. 

Protams, redzam arī kontrastu – bērni, kuri pievienojas mums no citām skolām, sākumā nereti nesaprot, ko iesākt starpbrīžos, jo nav pieraduši būt bez telefona. Viņiem ir vajadzīgs laiks, lai pārslēgtos, bet tas notiek. No 7. līdz 9. klasei dienā ir viens starpbrīdis, kad skolēniem ir atļauts izmantot telefonus, – tas ir līdzsvarots risinājums, kas ļauj saglabāt disciplīnu, vienlaikus atzīstot pusaudžu vajadzības. Tomēr neesmu novērojusi, ka telefonu nelietošana kaut kādā mērā pastiprinātu skolēnu uzvedības problēmas vai agresiju. 

Mēs Cēsu Jaunajā skolā ticam, ka veselīga skolas vide nav veidojama tikai ar noteikumiem un aizliegumiem. Tā veidojas caur sarunāšanos, ar savlaicīgu rīcību, savstarpēju uzticēšanos, rūpīgu plānošanu un dziļu izpratni par katru bērnu.” 

LINDA SAUKUMA, Saulkrastu novada vidusskolas direktore: 

„Darbs ar skolēniem, kuriem ir uzvedības vai mācīšanās grūtības, vienmēr bijis izaicinājums jebkurai skolai, un arī Saulkrastu novada vidusskola nav izņēmums. Taču cenšamies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu katram skolēnam nepieciešamo atbalstu – gan emocionāli, gan pedagoģiski. 

Lielākās grūtības pašlaik saistītas ar telpu trūkumu. Bērniem ar paaugstinātu jutību vai trauksmi bieži ir nepieciešama iespēja pabūt klusumā, prom no skolas ikdienas trokšņa. Cenšamies skolā nodrošināt alternatīvas mācību telpas, lai gadījumos, kad bērns nespēj turpināt mācības klasē, viņš varētu mācīties atsevišķi kopā ar atbalsta personālu. Tomēr tādu telpu ir par maz, un pašreizējās nav pilnīgi aprīkotas ar visu nepieciešamo. Ļoti vajadzīga būtu sensorā istaba – telpa, kur bērniem ir iespēja nomierināties, atpūsties, atgūt līdzsvaru. Pašlaik mums tādas iespējas nav, un tas ietekmē bērnu pašsajūtu un spēju iekļauties mācību procesā. 

Par atbalsta personāla trūkumu nevaram sūdzēties – skolā strādā logopēds, speciālais pedagogs un psihologs. 58. un 59. programmā bērniem ir individuāla pieeja un ar viņiem strādā speciālie pedagogi. Taču mācību stundās, īpaši, ja klasē ir divdesmit bērnu un diviem no viņiem ir uzvedības traucējumi, pedagogam ir ļoti sarežģīti nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu mācību procesu visiem. Tāpēc ļoti svarīga loma ir pedagogu palīgiem. Latviešu valodā, matemātikā un arī svešvalodās stundu laikā viņi atbalsta skolēnus, taču realitātē viņiem bieži jāiesaistās arī mācību satura skaidrošanā. Ne vienmēr viņiem ir atbilstošas zināšanas vai prasmes, tāpēc būtu nepieciešams nodrošināt papildu apmācību vai specializētākus palīgspēkus. 

Nevaru piekrist apgalvojumam, ka uzvedības traucējumu pieaugums būtu saistīts ar stingrākiem telefona lietošanas noteikumiem skolā. Jā, noteikumi ir kļuvuši stingrāki, taču mēs apzināmies – ja bērnam kaut ko atņem, vietā ir jādod alternatīva. Tāpēc skolā esam izveidojuši galda spēļu zonas, ir iespēja spēlēt galda tenisu, tādējādi piedāvājot jēgpilnas nodarbes brīvajā laikā. 

Par nākotni esam noskaņoti optimistiski – ir paredzēta skolas piebūve, kurā būs arī atsevišķas telpas bērnu atbalstam. Tam vajadzēs laiku, bet būs iespēja būtiski uzlabot darbu ar bērniem, kuriem nepieciešama īpaša pieeja. Mūsu mērķis ir vienkāršs – lai katrs bērns saņemtu maksimāli labāko atbalstu un varētu pilnvērtīgi mācīties, augt un attīstīties.” 

SANDRA PUGOVKA, Ķekavas vidusskolas direktore: 

„Ķekavas vidusskola pašlaik ir viena no lielākajām izglītības iestādēm Latvijā, un tās straujā izaugsme nes līdzi arī virkni izaicinājumu. Skolā mācās vairāk nekā 1600 skolēnu, un tā darbojas divās atsevišķās ēkās. Telpu trūkums ir ikdienas realitāte – klases un gaiteņi gandrīz vienmēr ir piepildīti, un bērnu plūsma ir nemitīga. Tādos apstākļos ne vienmēr ir viegli nodrošināt mierīgu, koncentrētu un līdzsvarotu mācību vidi. 

Īpašs izaicinājums ir darbs ar skolēniem, kuriem ir dažādi mācīšanās vai uzvedības traucējumi. Ar katru gadu tādu bērnu kļūst vairāk. Skolā tiek nodrošināta plaša atbalsta personāla komanda: trīs sociālie pedagogi, divi izglītības psihologi, speciālais pedagogs, logopēdi un 1.–3. klasē pedagoga palīgi, kuri ikdienā piedalās mācību stundās un palīdz bērniem apgūt mācību vielu, īpaši pamatpriekšmetos – latviešu valodā un matemātikā. Ja klasē ir vairāki skolēni ar mācīšanās grūtībām, pedagogu palīgus piesaistām arī 4. klasē. Diemžēl, sākot ar 5. klasi, tāds atbalsts vairs nav pieejams, jo pašlaik nav cilvēkresursu, kas to ļautu nodrošināt. 

Vienlaikus mūsu skolā ir izstrādāta skaidra kārtība, kā pedagogiem rīkoties situācijās, kad bērnam klasē parādās uzvedības traucējumi. Vadlīnijas ir zināmas visiem skolotājiem, un tās tiek konsekventi ievērotas. Mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ne tikai pats bērns saņem nepieciešamo palīdzību, bet arī pārējie skolēni var turpināt mācības drošā un sakārtotā vidē. Mūsu pamatprincips ir drošība – gan emocionālā, gan fiziskā –, un neviena bērna tiesības nedrīkst tikt apdraudētas. 

Pozitīvas pārmaiņas pēdējā laikā esam piedzīvojuši, ieviešot stingrākus noteikumus par mobilo telefonu lietošanu mācību laikā. 1.–4. klasē mobilo telefonu lietošanas aizliegums skolā pastāv jau daudzus gadus, savukārt 5.–12. klasē to lietošana bija aizliegta mācību stundās. Tagad arī 5. un 6. klasē starpbrīžos aizliegts lietot mobilos telefonus. Iepriekš bērniem bija ļoti grūti atrauties no ekrāniem un koncentrēties stundai. Bija arī nepatīkami gadījumi, kad, izmantojot telefonu, tika pārkāptas citu skolēnu tiesības, piemēram, slepeni uzņemot fotogrāfijas vai video bez piekrišanas. Pašlaik situācija ir mainījusies. Telefoni starpbrīžos netiek lietoti, un skolēni savstarpēji ir sākuši vairāk komunicēt, brīvo laiku pavadīt ārā vai vienkārši sarunāties. Šīs pārmaiņas uztveram kā lielu ieguvumu. 

Skolas kolektīvs ir ļoti motivēts un vienots – visi redzam un saprotam, cik svarīgs ir atbalsts katram skolēnam, īpaši tiem, kuriem nepieciešama individuāla pieeja. Lai neviens bērns nepaliktu novārtā, meklējam iespējas, kā uzlabot gan fizisko vidi, gan mācību procesa organizāciju. Telpu trūkums, speciālistu deficīts un augošais skolēnu skaits pieprasa radošus un elastīgus risinājumus. 

Apzināmies, ka katrs bērns ir atšķirīgs un katram ir savas vajadzības. Mūsu mērķis ir veidot tādu skolas vidi, kurā viņš var justies saprasts, pieņemts un motivēts mācīties. Atbalsts nav luksuss – tas ir kvalitatīvas izglītības pamats. Un, neskatoties uz grūtībām, turpinām strādāt, lai šo atbalstu nodrošinātu visiem.” 
 

Madara Ozoliņa 
Foto no personiskā arhīva un shutterstock.com