Zaļā domāšana top darbnīcā: kā profesionālā izglītība veido ilgtspējīgus nozares speciālistus

Klimata pārmaiņas, resursu izsīkšana un vides piesārņojums vairs nav tikai zinātnieku vai politiķu diskusiju tēma — tie tieši ietekmē arī profesionālo izglītību un nākamo speciālistu ikdienas darbu. Īpaši tas attiecas uz tādām nozarēm kā metālapstrāde, mašīnzinības un auto serviss, kur katrs lēmums — izmantot, remontēt vai izmest — atstāj ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības Zaļais kurss skaidri iezīmē virzienu uz klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Taču šīs pārmaiņas nav iespējamas bez cilvēkiem, kuri ne tikai prot strādāt ar tehniku, bet arī domā ilgtspējīgi. Tieši šeit nozīmīga loma ir profesionālajai izglītībai.

Viens no Latgales Industriālā tehnikuma mērķiem ir sekmēt izglītojamo spēju veikt savu profesionālo darbību atbilstoši vides ilgtspējīgas attīstības principiem, kā arī ikdienā pieņemt videi draudzīgus, zaļajai domāšanai atbilstošus lēmumus. Mūsdienu profesionālajā izglītībā nepietiek tikai ar tehniskām prasmēm – būtiska ir arī atbildīga attieksme pret vidi un resursiem. Šo pieeju stiprina tehnikuma darbība Ekoskolu programmā un dalība UNESCO Asociēto skolu tīklā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības principu integrēšanu mācību procesā un skolas ikdienas dzīvē.

Lai izvērtētu, kā profesionālās izglītības programmas sekmē jauniešu zaļās domāšanas un rīcības attīstību, Metālapstrādes un mašīnzinību nodaļā tika veikts pētījums. Tā mērķis bija noskaidrot, kā profesionālie moduļi veicina ilgtspējīgas domāšanas attīstību un praktisku rīcību. Pētījumā tika izmantota jaukta pieeja: aptaujāti 143 izglītojamie un organizēta fokusintervija ar 15 profesionālās izglītības pedagogiem. Tika analizēta jauniešu izpratne par ilgtspēju, viņu praktiskā pieredze, kā arī pedagogu skatījums uz ilgtspējas principu integrāciju mācību procesā.

Ko jaunieši saprot ar “zaļo domāšanu”?

Pētījums Latgales Industriālajā tehnikumā atklāja interesantu ainu. Lielākā daļa jauniešu zaļo domāšanu saista ar rūpēm par dabu, nepiesārņošanu un atkritumu šķirošanu. Tā tiek uztverta kā vērtība vai attieksme, nevis kā konkrēta domāšanas un rīcības sistēma. Tomēr, runājot par zaļo domāšanu savā profesijā, jaunieši jau spēj minēt praktiskus piemērus: eļļu, riepu, akumulatoru un ķīmisko vielu pareizu utilizāciju, kā arī piesārņojuma novēršanu autoservisā. Tajā pašā laikā zaļā rīcība bieži tiek uztverta kā noteikumu ievērošana, nevis profesionāla kompetence vai apzināta izvēle.

Pieredze maina domāšanu

Ļoti būtisks pētījuma secinājums — zaļā domāšana attīstās pakāpeniski. Jo augstāks mācību kurss, jo dziļāka izpratne par ilgtspēju.
Pirmajā kursā izglītojamie koncentrējas uz profesijas pamatiem — kā izjaukt, salikt un salabot. Zaļā domāšana šajā posmā ir vispārīga un neskaidra.
Otrajā kursā parādās praktiska interese par vides jautājumiem, īpaši saistībā ar atkritumiem un bīstamajām vielām.
Trešajā kursā jaunieši sāk apzināties cēloņsakarības starp savu darbu un ietekmi uz vidi.
Ceturtajā kursā zaļā domāšana jau kļūst par neatņemamu profesionālās kvalitātes sastāvdaļu — ilgtspēja tiek uztverta kā mūsdienīga speciālista standarts.
Tas skaidri parāda, ka praktiskajām nodarbībām un reālai darba pieredzei ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas domāšanas veidošanā.

Zaļā domāšana autoservisā — ko tas nozīmē praksē?

Zaļā domāšana auto un mašīnzinību nozarē izpaužas ļoti konkrētās darbībās:

• bīstamo atkritumu (eļļas, filtri, akumulatori, riepas) pareizā šķirošanā un utilizācijā,

• resursu taupīgā izmantošanā,

• ķīmisko vielu lietošanā tikai nepieciešamajā apjomā,

• videi draudzīgu tehnoloģiju un materiālu izvēlē,

• enerģijas taupīšanas paradumu veidošanā ikdienas darbā.

Svarīgi, ka šie principi mācību procesā netiek mācīti kā atsevišķs priekšmets, bet tiek integrēti dažādos profesionālajos moduļos — no demontāžas un motoru remonta līdz virsbūves krāsošanai un servisa darba organizācijai.

Kas traucē zaļās domāšanas attīstībai?

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, izaicinājumu netrūkst. Daļai jauniešu zaļā domāšana šķiet abstrakta vai pat “nepiemērota” automehāniķa profesijai. Trūkst motivācijas, skaidru vizuālu norāžu darbnīcās, kā arī mūsdienīga aprīkojuma, kas ļautu ilgtspējīgus principus apgūt praksē. Tāpat bīstamo atkritumu utilizācija nereti ir dārga un sarežģīti pieejama, kas var radīt priekšstatu, ka videi draudzīga rīcība ir finansiāli neizdevīga.

Ceļš uz ilgtspējīgu profesionālo izglītību

Pētījums skaidri parāda: zaļā domāšana ir efektīva tikai tad, ja tā kļūst par ikdienas profesionālo rīcību, nevis teorētisku jēdzienu. To var panākt, integrējot ilgtspēju profesionālajos mācību priekšmetos, analizējot reālas situācijas, akcentējot nākotnes tehnoloģijas (elektroauto, hibrīdus), kā arī mācot konkrētas, praktiskas darbības. Ja jaunietis saprot, kāpēc viņa izvēles ir svarīgas — videi, veselībai un nākotnei — pat mazi soļi var dot lielu rezultātu. Tieši darbnīcā, pie darba galda un praksē veidojas ne tikai profesionālās prasmes, bet arī atbildīga attieksme pret pasauli, kurā dzīvojam.