Mācību grāmatas jeb kāpēc bērni Latvijā nav vienlīdzīgi?
14.05.2026
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko
Tūlīt noslēgsies mācību gads, un sāksim vērtēt bērnu sasniegumus – gada vērtējumus un centralizēto eksāmenu rezultātus. Valsts kontrole pirms pāris mēnešiem norādīja uz būtiskām atšķirībām tajā, cik stundas katrā mācību priekšmetā bērnam tiek nodrošinātas, un uz šo atšķirību ietekmi uz bērna iespējām “labi” pabeigt skolu. Otrs jautājums, kas katru gadu izskan, bet katru reizi tiek atlikts – vai bērnam ir pieejami visi mācību līdzekļi, tostarp grāmatas, lai apgūtu mācību priekšmetus. Par šo jautājumu pastāv divi būtiski mīti. Pirmais: vecākiem šķiet, ka ikviena skola ir nodrošinājusi nepieciešamo mācību grāmatu komplektu. Otrais: skolotājiem šķiet, ka daudzu grāmatu nav. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka, neraugoties uz grāmatu esamību un valsts finansējumu to izvērtēšanai un apstiprināšanai, tās līdz skolām nav nonākušas.
Kāpēc mācību grāmatas ir svarīgas?
Lai gan Somijas mācību rezultāti tiek atspoguļoti kā lejupejoši, Somijas sabiedrības apmierinātība ar izglītības piedāvājumu un kvalitāti joprojām ir viena no augstākajām pasaulē. Daļēji to var skaidrot ar sabiedrības plašo iesaisti izglītības reformu plānošanā un ieviešanā un ar izpratni, ka izglītība ir maratons, nevis sprints.
Savukārt Singapūra lielu uzmanību pievērš tam, lai mācību grāmatas atbilstu valsts standartiem un īpaši uzrauga to kvalitāti, apstiprinot tās centralizēti. Latvijā šis bieži ir klupšanas akmens, jo mācību grāmatu kvalitāte nereti tiek kritizēta, neraugoties uz to, ka tās ir saskaņojusi un apstiprinājusi atbildīgā ministrija. Grāmatu komplekta izmaksas vienam skolēnam sasniedz 55–230 eiro gadā, taču valsts pilnībā sedz šīs izmaksas skolēniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem.
Kāpēc šī jautājuma aktualizācija ir svarīga šodien? Abas iepriekš minētās valstis īsteno atšķirīgas pieejas mācību grāmatu finansēšanai – vienā gadījumā izmaksas sedz publiskais finansējums, otrā daļu izmaksu sedz ģimenes.
Uzsākot “Skola2030” reformu un standarta apstiprināšanu pirms 7 gadiem, bija jāuzdod arī jautājums – vai jaunais standarts palīdzēs skolēniem apgūt mācību saturu, atslogos skolotājus un ļaus vienlīdz prasīt rezultātu no visām skolām. Tā vietā vēl arvien diskutējam par to, ka būtu labi, ja beidzot būtu mācību grāmatas.
Cik Latvijā izmaksā grāmatas?
Latvijā ir četras izdevniecības, kas piedāvā mācību grāmatas obligātās izglītības posmam.
Lai gan 2025./2026. mācību gadā tika piešķirts vienreizējs papildu finansējums grāmatu iegādei no ES fondu līdzekļiem, Finanšu ministrijas informācija liecina, ka 2027. gadā gaidāms būtiski mazāks finansējums šiem mācību līdzekļiem. Un te arī galvenais izaicinājums politikas veidotājiem – šogad tika apstiprināta jauna finansēšanas reforma, kas ikgadēji piešķir papildu finansējumu pedagogu atlīdzībai 80–90 miljonu eiro apmērā. Ja pedagogu algas Ludzā un Rīgā būs vienlīdzīgas, bet bērniem pieejamās grāmatas – atšķirīgas, vai varēsim uzskatīt, ka viņiem bijušas vienlīdzīgas izglītības iespējas?
Latvijas Darba devēju konfederācija pirms gada aprēķināja, ka pamatizglītības posma grāmatu nodrošināšana valstij izmaksātu no 6 līdz 14 miljoniem eiro gadā. Ar šo summu trīs gadu laikā varētu pilnībā nomainīt vai atjaunot skolās pieejamo mācību literatūru. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2021. līdz 2024. gadam izglītības finansējums palielinājies par 555 miljoniem eiro, budžetam sasniedzot 2 469 miljonus eiro (straujāk nekā jebkurā citā nozarē), bet nozare šobrīd stagnē Maslova piramīdas apakšējā slānī.
Tāpēc ir svarīgi paraudzīties uz mācību gada noslēgumu atbildīgi – saprotot, ka pieaugušie izglītības sistēmā savu darbu paveikuši tik kvalitatīvi, lai varētu visu atbildību par mācību sasniegumiem pārlikt tikai uz bērniem. Nav grāmatu, nav atbildības – ne skolēniem, ne skolotājiem, ne atbildīgajai ministrijai.
Lai vērstu politikas veidotāju uzmanību izaicinājumiem, ko rada finansējuma trūkums mācību līdzekļiem un nevienlīdzīga situācija dažādās pašvaldībās, izdevniecība “Skolas Vārds” 20. maijā plkst. 16.00 organizē diskusiju “Mācību līdzekļi skolās: valsts atbildība vai pašvaldību iespēju jautājums?”, kurā piedalīsies politisko partiju pārstāvji.
Diskusijā piedalīsies Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”), Uldis Vanags (“Suverēnā vara”), Rita Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība).
Diskusija notiks klātienē izdevniecības “Skolas Vārds” telpās (Brīvības gatve 208 a, Rīgā).
Diskusijas tiešraide tiks nodrošināta “Skolas Vārda” Facebook kontā.
Diskusijas ieraksts būs pieejams “Skolas Vārda” Youtube kontā.
Foto no personīgā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
Tūlīt noslēgsies mācību gads, un sāksim vērtēt bērnu sasniegumus – gada vērtējumus un centralizēto eksāmenu rezultātus. Valsts kontrole pirms pāris mēnešiem norādīja uz būtiskām atšķirībām tajā, cik stundas katrā mācību priekšmetā bērnam tiek nodrošinātas, un uz šo atšķirību ietekmi uz bērna iespējām “labi” pabeigt skolu. Otrs jautājums, kas katru gadu izskan, bet katru reizi tiek atlikts – vai bērnam ir pieejami visi mācību līdzekļi, tostarp grāmatas, lai apgūtu mācību priekšmetus. Par šo jautājumu pastāv divi būtiski mīti. Pirmais: vecākiem šķiet, ka ikviena skola ir nodrošinājusi nepieciešamo mācību grāmatu komplektu. Otrais: skolotājiem šķiet, ka daudzu grāmatu nav. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka, neraugoties uz grāmatu esamību un valsts finansējumu to izvērtēšanai un apstiprināšanai, tās līdz skolām nav nonākušas.
Kāpēc mācību grāmatas ir svarīgas?
Mācību grāmatas ir instruments, kas veido ceļu vai redzējumu, kā katrs skolēns nonāk pie rezultāta. Var būt viena grāmata vai vairākas. Taču, ja grāmatu nav, šo vietu aizpilda nepārbaudīti vai sadrumstaloti mācību materiāli.
Lai gan Somijas mācību rezultāti tiek atspoguļoti kā lejupejoši, Somijas sabiedrības apmierinātība ar izglītības piedāvājumu un kvalitāti joprojām ir viena no augstākajām pasaulē. Daļēji to var skaidrot ar sabiedrības plašo iesaisti izglītības reformu plānošanā un ieviešanā un ar izpratni, ka izglītība ir maratons, nevis sprints.
Somija koncentrē resursus uz to, lai ikvienam skolēnam būtu labas pamatzināšanas. Līdzīgi kā Latvijā, par mācību līdzekļu pieejamību atbild pašvaldības, izmantojot valsts finansējumu, kas var sasniegt 150 eiro vienam skolēnam gadā.
Savukārt Singapūra lielu uzmanību pievērš tam, lai mācību grāmatas atbilstu valsts standartiem un īpaši uzrauga to kvalitāti, apstiprinot tās centralizēti. Latvijā šis bieži ir klupšanas akmens, jo mācību grāmatu kvalitāte nereti tiek kritizēta, neraugoties uz to, ka tās ir saskaņojusi un apstiprinājusi atbildīgā ministrija. Grāmatu komplekta izmaksas vienam skolēnam sasniedz 55–230 eiro gadā, taču valsts pilnībā sedz šīs izmaksas skolēniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem.
Kāpēc šī jautājuma aktualizācija ir svarīga šodien? Abas iepriekš minētās valstis īsteno atšķirīgas pieejas mācību grāmatu finansēšanai – vienā gadījumā izmaksas sedz publiskais finansējums, otrā daļu izmaksu sedz ģimenes.
Latvijā pašreizējā sistēma paredz, ka valsts sedz tikai daļu grāmatu izmaksu, bet pārējo finansē pašvaldības. Tas rada situāciju, kurā neviens nav atbildīgs par to, vai skolēnam tiešām ir pieejams pilns mācību grāmatu komplekts.
Uzsākot “Skola2030” reformu un standarta apstiprināšanu pirms 7 gadiem, bija jāuzdod arī jautājums – vai jaunais standarts palīdzēs skolēniem apgūt mācību saturu, atslogos skolotājus un ļaus vienlīdz prasīt rezultātu no visām skolām. Tā vietā vēl arvien diskutējam par to, ka būtu labi, ja beidzot būtu mācību grāmatas.
Cik Latvijā izmaksā grāmatas?
Latvijā ir četras izdevniecības, kas piedāvā mācību grāmatas obligātās izglītības posmam.
Kopš “Skola2030” reformas ieviešanas lielākajā daļā pamatizglītības mācību priekšmetu ir izstrādātas jaunas mācību grāmatas. Taču skolotāji un skolas joprojām ziņo, ka skolu bibliotēkās šo grāmatu nav, un iemesls ir pavisam vienkāršs – pašvaldības ziņo, ka grāmatu iegādei vajadzīgi aptuveni 100 eiro, bet valsts budžeta mērķdotācija katram bērnam ir tikai 35,20 eiro.
Lai gan 2025./2026. mācību gadā tika piešķirts vienreizējs papildu finansējums grāmatu iegādei no ES fondu līdzekļiem, Finanšu ministrijas informācija liecina, ka 2027. gadā gaidāms būtiski mazāks finansējums šiem mācību līdzekļiem. Un te arī galvenais izaicinājums politikas veidotājiem – šogad tika apstiprināta jauna finansēšanas reforma, kas ikgadēji piešķir papildu finansējumu pedagogu atlīdzībai 80–90 miljonu eiro apmērā. Ja pedagogu algas Ludzā un Rīgā būs vienlīdzīgas, bet bērniem pieejamās grāmatas – atšķirīgas, vai varēsim uzskatīt, ka viņiem bijušas vienlīdzīgas izglītības iespējas?
Latvijas Darba devēju konfederācija pirms gada aprēķināja, ka pamatizglītības posma grāmatu nodrošināšana valstij izmaksātu no 6 līdz 14 miljoniem eiro gadā. Ar šo summu trīs gadu laikā varētu pilnībā nomainīt vai atjaunot skolās pieejamo mācību literatūru. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2021. līdz 2024. gadam izglītības finansējums palielinājies par 555 miljoniem eiro, budžetam sasniedzot 2 469 miljonus eiro (straujāk nekā jebkurā citā nozarē), bet nozare šobrīd stagnē Maslova piramīdas apakšējā slānī.
Kvalitatīvi mācību līdzekļi, tāpat kā kvalitatīvs skolotāju darbs, ir priekšnoteikums izglītības kvalitātei kopumā, jo ļauj redzēt kopbildi – arī tad, ja stundas kavētas vai vajag vēlreiz izlasīt un saprast mācību saturu.
Tāpēc ir svarīgi paraudzīties uz mācību gada noslēgumu atbildīgi – saprotot, ka pieaugušie izglītības sistēmā savu darbu paveikuši tik kvalitatīvi, lai varētu visu atbildību par mācību sasniegumiem pārlikt tikai uz bērniem. Nav grāmatu, nav atbildības – ne skolēniem, ne skolotājiem, ne atbildīgajai ministrijai.
Lai vērstu politikas veidotāju uzmanību izaicinājumiem, ko rada finansējuma trūkums mācību līdzekļiem un nevienlīdzīga situācija dažādās pašvaldībās, izdevniecība “Skolas Vārds” 20. maijā plkst. 16.00 organizē diskusiju “Mācību līdzekļi skolās: valsts atbildība vai pašvaldību iespēju jautājums?”, kurā piedalīsies politisko partiju pārstāvji.
Diskusijā piedalīsies Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”), Uldis Vanags (“Suverēnā vara”), Rita Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība).
Diskusija notiks klātienē izdevniecības “Skolas Vārds” telpās (Brīvības gatve 208 a, Rīgā).
Diskusijas tiešraide tiks nodrošināta “Skolas Vārda” Facebook kontā.
Diskusijas ieraksts būs pieejams “Skolas Vārda” Youtube kontā.
Foto no personīgā arhīva
