Kas ir skolēna mācīšanās identitāte, un kā to ietekmē vecāki un skolotāji
Īstenojot jauno kompetenču pieeju izglītībā, liela uzmanība tiek pievērsta arī mācīšanās identitātes veidošanai. Tas ir veids, kā skolēns uztver sevi kā mācīšanās procesa dalībnieku, un kas palīdz izprast, cik piederīgs viņš jūtas šai norisei. Tieši no mācīšanās identitātes ir atkarīga skolēna motivācija un gatavība aktīvi iesaistīties mācībās vai — tieši pretēji — atsvešināšanās, kas nepārprotami ietekmē mācību rezultātus un vēlāk arī pašvērtējumu. Pedagogiem un vecākiem ir būtiska ietekme uz mācīšanās identitāti, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz signāliem, kas norāda uz negatīvas identitātes veidošanos, un vienlaikus palīdzēt realizēties jomās, kas bērnu interesē un viņam padodas.
Mācīšanās identitāte sākas ģimenē
Ģimenes locekļi, it īpaši vecāki, nozīmīgu ietekmē to, kā bērns lūkojas uz mācīšanās procesu. Ja ģimenē izglītība ir vērtība un vecāki to spēj nodot bērnam, ir liela varbūtība, ka skolēns mācīsies, apzinoties, cik izglītība ir būtiska un vajadzīga. Tas sekmēs pārliecību, ka zināšanu un prasmju iegūšana ir neatsverams ieguldījums turpmākajā dzīvē, un radīs vēlmi sasniegt augstākus mācību rezultātus. Tāds bērns, visticamāk, uz skolu dosies tāpēc, lai kaut ko iegūtu, nevis tikai tāpēc, ka tā ir jādara.
Svarīgi ievērot, ka vecāku izteikumi var būtiski ietekmēt skolēna mācīšanās identitāti. Piemēram, ja bērnam regulāri tiek teikts, ka „no tevis jau nekāds matemātiķis nesanāks, varbūt pievērsies vēsturei”, tas var samazināt interesi par matemātiku.
Sekmēt interesi par mācību priekšmetiem arī ārpus skolas
Vecāki var sekmēt pozitīvu mācīšanās identitāti dažādos veidos, taču sākotnēji ir svarīgi pamanīt, kuri mācību priekšmeti bērnam ir saistoši, kuri padodas labāk, un atbalstīt viņa centienus. Ja bērnam ir interese par kādu mācību priekšmetu, kopīgi var izlemt, kā interesi sekmēt arī ārpus skolas, piemēram, izvēloties atbilstīgu interešu izglītību, apmeklējot muzejus un pasākumus, kas saistīti ar šo tēmu, u. tml. Tas ne tikai palīdz uzzināt vairāk, piemēram, par vēsturi, dabaszinībām vai citu jomu, bet arī paplašina bērna redzesloku kopumā un palīdz izzināt atšķirīgas profesijas un nākotnes nodarbošanās perspektīvas.
Aizspriedumi var atsvešināt no mācībām
Nozīmīgi atcerēties, ka mācīšanās identitāte visos priekšmetos var nebūt vienāda, piemēram, skolēns var justies pārliecināts par savām spējām un ļoti iesaistīts vēstures stundā, taču garlaikots un attālināts no mācību procesa fizikā. Pašlaik diemžēl bieži ir novērojama negatīva mācīšanās identitāte tieši STEM priekšmetos: bērni nereti uzskata, ka šie mācību priekšmeti ir sarežģīti un ka viņiem neizdosies gūt labus rezultātus. Tā veidojas atsvešināšanās no konkrētajiem mācību priekšmetiem vai pat visa izglītības procesa kopumā, tāpēc ir ļoti svarīgi ar dažādiem piemēriem skaidrot, ka arī sarežģīti mācību priekšmeti var būt interesanti. Ja tiek sekmēta skolēna interese par konkrētu mācību priekšmetu, visticamāk, viņš būs vairāk motivēts ieguldīt papildu laiku un darbu, lai pilnvērtīgi apgūtu pat tos priekšmetus, kas šķiet sarežģīti.
Sniegt iespēju izteikties un iesaistīt ikvienu
Skolēna piederību mācību procesam neapšaubāmi ietekmē skolas vide un mācību stundu organizācija. Piemēram, arī tos bērnus, kuri ir klusāki un iesaistās retāk, ir būtiski mudināt izteikties, tādējādi apliecinot, ka skolotāju interesē visu skolēnu viedoklis. Ja neviens netiek atstumts, bet — tieši pretēji — tiek iedrošināts dalīties savās pārdomās un zināšanās, tas sekmē lielāku iesaisti un pozitīvu mācīšanās identitāti. Ir daudz vienkāršu instrumentu, kā skolēniem palīdzēt stiprināt piederību mācīšanās procesam. Par tiem plašāk būs iespējams uzzināt izdevniecības „Skolas Vārds” organizētajā forumā „Skolotājs — vairāk nekā profesija” jau drīz, 12. martā.
Kļūdīšanās — daļa no mācību procesa
Lai gan nevaram sagaidīt, ka skolēnam vienlīdz labi patiks visi mācību priekšmeti, veids, kā tiek organizētas nodarbības, un pedagoga attieksme var sekmēt mācīšanās piederību pat tajos priekšmetos, kas nepatīk vai padodas mazāk. Ja pedagogs par pieļautajām kļūdām nenosoda, iedrošina mēģināt vēlreiz un paskaidro, ka kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, tiek stiprināta piederības izjūta un motivācija mācīties. Tas tiek atbalstīts arī jaunajā vērtēšanas sistēmā, kur uzsvērta formatīvā vērtēšana, tā skolēnam uzskatāmi parādot, kādā līmenī viņš ir apguvis konkrēto vielu un kādos aspektos nepieciešams ieguldīt papildu centienus, lai sasniegtu labāku rezultātu. Vienlīdz svarīgi ir izteikt uzslavas par skolēnu sasniegumiem un centieniem, lai radītu vēlmi turpināt demonstrēt labus un vēl labākus rezultātus.
Veids, kā skolēns, būdams mācību procesa dalībnieks, sevi uztver šajā procesā, ir būtisks aspekts, kam jāpievērš uzmanība. Mācību stundās radot atbalstošu un iekļaujošu vidi, skolēnus motivējot izteikties, vēl padziļinot interesi par tiem priekšmetiem, kas padodas, un vienlaikus skaidri apliecinot, ka ir normāli kļūdīties priekšmetos, kuros neiet tik viegli vai kuri interesē mazāk, tiek sekmēta mācīšanās identitāte.
Jau pavisam drīz, 12. martā, norisināsies gada lielākais iedvesmas un pieredzes forums skolotājiem „Skolotājs — vairāk nekā profesija”. Tas būs pirmais tāda mēroga forums, kas rīkots Latvijā pēdējo gadu laikā.
Forumā piedalīsies un ar saviem pieredzes un iedvesmas stāstiem dalīsies Latvijas Universitātes profesors un kvantu fizikas pētnieks Mārcis Auziņš, Rīgas Lutera draudzes mācītājs un apzinātības skolotājs Indulis Paičs, Digitālās drošības centra dibinātājs Elviss Strazdiņš, sporta pedagogs un dzīves treneris Jēkabs Rēdlihs, integrālās attīstības koučs un personīgās izaugsmes trenere Elīna Fīrmane u. c.
Forumā tiks runāts gan par skolotāju profesionālo un personisko robežu noteikšanu, emocionālo veselību un labbūtību darba vidē, gan arī par skolēnu snieguma vērtēšanas metodēm, bērnu tiesībām, iekļaujošo izglītību un tās īstenošanas iespējām mācību iestādēs. Piemēram, tēmu „Vērtēšana skolotāja izaugsmei” iztirzās Rīgas 72. vidusskolas direktors un Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieks Pāvels Pestovs.
Forumā pedagogiem būs iespēja piedalīties kādā no četrām profesionālās pilnveides meistardarbnīcām, ko vadīs skolotāji praktiķi un metodiķi.
Skolotāji par dalību meistardarbnīcās saņems profesionālās pilnveides izglītības apliecību 4 stundu apjomā.
Foruma „Skolotājs — vairāk nekā profesija” apmeklētājiem tiks sarūpēti muzikāli un izklaidējoši priekšnesumi, kulināri baudījumi, pasākuma atbalstītāju īpašie piedāvājumi un daudz kas cits.
► Uzzināt vairāk par forumu "Skolotājs – vairāk nekā profesija" iespējams ŠEIT.
