Līgumos ar pašvaldībām varētu paredzēt izņēmumus skolu finansēšanā

Jaunajā skolu finansēšanas modelī "Programma skolā" līgumos ar pašvaldībām varētu plašāk definēt izglītības iestādes un izņēmumus, kas attiektos uz situācijām, kuras šobrīd nevar paredzēt, otrdien, 23.septembrī, izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Reforma paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Tos plānots izstrādāt līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns komisijas sēdē izteica pieļāvumu, ka pirms otrā lasījuma varētu būt diskusija par potenciālo deleģējuma paplašinājumu, kas ļautu izdarīt izņēmumus, slēdzot līgumus ar pašvaldībām.

Esošā deleģējuma redakcija, pēc viņa sacītā, ir nedaudz par šauru, un potenciāli pastāv risks, ka ar to var nepietikt. Savukārt sadarbības līgumi neierobežotu pašvaldību vajadzības un unikālos gadījumus, viņš sprieda.

"Mēs ļoti modelējam, bet pilnīgi katru situāciju, skolu un skolēnu mobilitāti un loģistiku šobrīd nevaram izmodelēt," atzina Kalvāns.

Ministrijas ierēdnis norādīja, ka modeļa izstrādes komanda šobrīd "tiek raustīta un šaustīta" ar izmaiņām, scenārijiem un "dažādiem ārējiem mājieniem". Tas apgrūtina darbu, tostarp ar sadarbības partneriem un pašvaldībām, lai sagatavotos reformas ieviešanai pilnā apjomā, atzina Kalvāns.

"Ja mums nepārtraukti mainās uzstādījumi, tad jāsagaida, kad tie uzstādījumi beigsies," sacīja Kalvāns, atbildot uz Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju pausto kritiku komisijas sēdē.

Pedagogu atalgojuma reforma ir viena no nākamā gada budžeta prioritātēm. Tuvojoties budžeta projekta izskatīšanas finiša taisnei, saasinājušās diskusijas par skolu tīkla kritērijiem, tostarp koalīcijas līmenī.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026. gada septembra.

Kā vēstīts, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pirmdien paziņoja, ka budžeta sarunās no Zaļo un zemnieku savienības puses tiek uzturēta prasība par virkni skolu saglabāšanu reģionos - ir 34 līdz 35 lauku skolas, kurām "ir jāpaliek", viņš teica.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis otrdien, 23. septembrī, sacīja, ka sadarbībā ar bijušo izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu un esošo izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi panākta vienošanās par skolu pieejamības kritērijiem un pārejas finansējumu vidusskolām, kas neatbilst skolēnu skaita prasībām. Lai gan IZM budžetā nav paredzējusi pilnu finansējumu, diskusija koalīcijā par šo jautājumu vēl nav notikusi.

Politiķis skaidroja, ka vēl pirmdien, 22. septembrī,  tiekoties koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem, tika pārrunāta aktuālā situācija plānotajās izmaiņās skolu finansēšanā un apliecināts, ka modelim tiks novirzīti papildu līdzekļi lauku skolu finansēšanai, uz ko ZZS uzstāja.

Tikmēr premjere Evika Siliņa pirmdien paziņoja, ka, jo ilgāk ZZS izplatīs mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, jo sliktāk būs pašām skolām. "Jo ātrāk pateiksim, kādi būs nosacījumi nākotnē, jo ātrāk gan bērniem, gan vecākiem būs skaidrs, vai šī skola tiks finansēta vai nē," teica premjere.

Viņa uzdeva retorisku jautājumu, vai tie politiķi, kuru retorikā šobrīd ir paziņojumi par lauku skolu saglabāšanu, lai arī realitātē tajās nav iespējams nodrošināt skolotājus, pēc pieciem līdz desmit gadiem varēs paskatīties sejās bērniem, kad viņi nevarēs atrast darbu vai iestāties augstskolā, atzīstot, ka bijuši tie, kuri kavēja pieņemt lēmumus par iespēju bērniem būt konkurētspējīgiem.

"Es gribu, lai mēs pieņemtu skaidrus nosacījumus, kādi ir jāievēro pašvaldībām, lai šādas skolas varētu pastāvēt un tām būtu pilns finansēšanas modelis," uzsvēra Siliņa