LIZDA kritizē valdības sadarbības veidu par valsts budžeta likumprojekta izstrādi

23.09.2025
Dalīties:

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) "kategoriski nepiekrīt" valdības sadarbības veidam par valsts budžeta likumprojekta 2026., 2027. un 2028. gadam izstrādi, paziņojumā medijiem uzsver arodbiedrība.

LIZDA atsaucas uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi pagājušajā piektdienā, kurā izskatīja jautājumu "Par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam projektu".

Kā norāda arodbiedrība, NTSP sēdes materiāli tika saņemti novēloti, tāpēc LIZDA sēdes laikā vērsusi uzmanību uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai paredzētā finansējuma apmēra pamatotības trūkumu. LIZDA rosināja līdz 8. oktobrim iesniegt pamatotus aprēķinus, kā arī izvērtēt nozares organizāciju iesniegtos iebildumus un priekšlikumus.

22. septembrī valdība ārkārtas sēdē plāno skatīt Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam". Protokollēmuma projektā noteikts, ka ministrijām līdz 29. septembrim jāiesniedz FM valsts budžeta pieprasījumi.

LIZDA rosina dokumentu papildināt, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar nozares partneriem līdz 29. septembrim jāiesniedz valdībai pamatoti aprēķini modeļa "Programma skolā" pilnvērtīgai ieviešanai, izvērtējot nozares organizāciju priekšlikumus un iebildumus.

Vienlaikus LIZDA rosina FM valsts budžeta projektā 2026.gadam, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvarā paredzēt finansējumu šī modeļa ieviešanai.

LIZDA pauž pateicību, ka izglītība ir iekļauta valdības noteiktajās prioritātēs. Vienlaikus uzsvērts, ka kvalitatīvas izglītības un nodarbinātības stabilitātes pamatā ir "pārdomātas un atbilstoši finansētas reformas, ko īsteno konstruktīvā un cieņpilnā sadarbībā".

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde valdības ārkārtas sēdē norādīja, ka jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz katru gadu veikt aprēķinus, balstoties uz iepriekšējā mācību gada datiem. Aprēķini nākamajam mācību gadam tiks veikti tad, kad Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz septembra beigām būs ievadīti visi dati. Pēc to apkopošanas būs iespējams saprast, kā finansējums veidojas atbilstoši faktiskajam skolēnu skaitam.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā.

FM piektdien informēja, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Izglītības kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai no 2026.gada 1.septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. FM skaidroja, ka finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai. Tiks nodrošināts pārejas periods vienu mācību gadu, kas nozīmē, ka skolām būs iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim, saglabājot līdzšinējo kārtību un vienlaikus gatavojoties pārmaiņām. Izglītība ir viena no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, tādēļ tās kvalitātes stiprināšana esot valdības ilgtermiņa prioritāte.

Atbalsts turpināsies 2027.gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028.gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Valsts budžeta projekta 2026.gadam un budžeta ietvara apstiprināšana Ministru kabinetā plānota 14.oktobrī.


Avots: LETA
Foto: LETA
Atgriešanās atpakaļ