LIZDA mudina nākamā gada budžetā rast visu nepieciešamo finansējumu jaunā modeļa "Programma skolā" ieviešanai

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība mudina 2026. gada valsts budžetā rast visu nepieciešamo finansējumu jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, šādu nostāju pauda arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Pedagogu atalgojuma reforma ir viena no prioritātēm nākamā gada budžetā, taču iezīmētais papildu finansējums ir mazāks nekā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēses. Iepriekš izskanēja, ka nākamajam gadam trūkst ap astoņiem miljoniem eiro, bet 2027. un 2028. gadam - divreiz vairāk.

Vēl septembrī izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde pavēstīja, ka darbs pie finansējuma piesaistes turpinās. Taču situācija nav būtiski mainījusies, un nav piešķirts viss nepieciešamais finansējums, lai no septembra pilnībā ieviestu reformu.

Melbārde ar padomnieka Renāra Lazdiņa starpniecību norādīja, ka 2026. gada valsts budžeta projekta galvenā prioritāte ir valsts drošība un aizsardzība, tādēļ papildu līdzekļi izglītībai būs pieejami tikai, ja uzlabosies valsts ekonomiskā situācija.

Uz jautājumu, cik nopietnu ietekmi radīs trūkstošais finansējums, politiķe atbildēja, ka notiek "aktīvs darbs", lai ieviestu modeli tādā apmērā, kādā tas tika plānots. Lai nodrošinātu skolu atbalsta funkciju īstenošanu, plānots pārdalīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Tikmēr pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka nākamā gada budžetā ir jārod finansējums pilnā apmērā, jo "nedrīkst būt kārtējā reforma bez pietiekamiem resursiem". Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta jauno pedagogu piesaiste. Viņa norādīja uz iepriekšējo pieredzi ar jaunā "Skola2030" mācību satura ieviešanu un iekļaujošo izglītību ar nepietiekamu finansējumu.

"[Jaunā reforma] ir sava veida parāda atdošana par to, lai var samaksāt [pedagogiem] par visiem pienākumiem kā nākas," norādīja Vanaga. Viņa aicina politiķus "parēķināt, cik ietaupīts uz pedagogu rēķina, kad nav samaksāts par visu darbu" esošajā finansēšanas modelī "Nauda seko skolēnam".

Līdztekus pedagogu arodbiedrība sola izteikt "asu kritiku un nosodījumu", ja valdība un parlaments neatradīs iztrūkstošo finansējuma daļu, atgādinot, ka izglītība pieteikta kā viena no trim 2026. gada valsts budžeta prioritātēm kopā ar drošību un demogrāfiju.

Vērtējot iespēju atrast trūkstošo finansējumu, Vanaga piekrita, ka tas nav viegli, bet ir jāizvērtē valsts izdevumu struktūra, iespējamā ministriju optimizācija un budžeta sadales prioritātes. Viņa atzīmēja, ka pēc trīs prioritāšu izziņošanas "tika paziņots, ka naudas vairāk nav", taču dienas kārtībā parādās jaunas iniciatīvas "ar miljonu eiro fiskālo ietekmi", un nauda šīm iniciatīvām atrodas.

Jaunā modeļa "Programma skolā" pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026. gada septembra.

Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.