LIZDA un IZM turpinās darbu pie pedagogu atalgojuma jautājumiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien, 29. oktobrī, tiksies ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai turpinātu darbu pie pedagoga atalgojuma jautājumiem, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ņemot vērā oktobra vidū uzklausīto Finanšu ministrijas (FM) un Valsts kancelejas (VK) pārstāvju viedokli, panākta vienošanās, ka LIZDA iesniegs priekšlikumus par alternatīviem algas grafika modeļiem. FM un VK piekrīt, ka pedagogiem piemēro vidējo bāzes algu, bet kopējam algas fondam, kam nepiekrīt LIZDA.

Vienošanās par darba samaksas principiem jāpanāk līdz 14. novembrim. Kamēr tā nebūs panākta, grozījumi Izglītības likumā pagaidām netiks iesniegti, iepriekš skaidroja Vanaga.

LIZDA aicinājusi līdz nākamajai sanāksmei politikas veidotājiem paust viedokli par mērķi, ko vēlas sasniegt pedagogu vidējā darba samaksā.
 

Kā vēstīts, IZM līdz novembra sākumam plāno publiskot gala aprēķinus par jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", ar tiem iepazīstinot arī pašvaldības un citus reformas partnerus.

Pedagogu atalgojuma reforma ir viena no prioritātēm nākamā gada budžetā. LIZDA apgalvo, ka iezīmētais papildu finansējums nākamgad ir par astoņiem miljoniem eiro mazāks, bet 2027. un 2028. gadā - par vismaz 17 miljoniem eiro mazāks nekā liecina IZM līdzšinējie aprēķini par tam nepieciešamo naudas apmēru.

LIZDA uztur nostāju, ka reforma jāīsteno ar atbilstošiem resursiem. Tā skeptiski vērtē IZM piedāvājumu daļu trūkstošā finansējuma rast struktūrfondos. Arodbiedrība par turpmāko rīcību lems pēc tam, kad iepazīsies ar IZM precizētajiem aprēķiniem.

"Pēdējos gados nozarē ir notikušas pārāk daudz zemestrīču. Mēs nevaram atļauties vēl vienu nepārdomātu reformu, kas neīstenosies naudas trūkuma dēļ," uzskata LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Jaunā modeļa "Programma skolā" pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026. gada septembra.

Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.