Melbārde: Finansējums jaunā modeļa "Programma skolā" ieviešanai pilnā apjomā vēl nav atrasts

Finansējums jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai pilnā apjomā šobrīd vēl nav atrasts, un darbs pie finansējuma piesaistes nav beidzies, valdības ārkārtas sēdē pirmdien atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Pedagogu atalgojuma reforma ir viena no prioritātēm nākamā gada budžetā. Taču iezīmētais papildu finansējums 2027. un 2028. gadā ir par vismaz 17 miljonu eiro mazāks, nekā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzšinējie aprēķini par tam nepieciešamo naudas apmēru.

Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" paredz, ka modeļa ieviešanai no 2026. gada septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. Finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai.

Atbalsts turpināsies 2027. gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028. gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Tikmēr IZM aprēķini, kas balstīti uz 2024./2025. mācību gada datiem, liecina, ka reformas īstenošanai no 2027. gada un turpmāk ik gadu nepieciešami 107,24 miljoni eiro. Jaunie aprēķini par reformai nepieciešamo finansējumu tiek solīti oktobra vidū.

Pēc izglītības ministres sacītā, izstrādājot valdības noteikumus par skolu tīkla kritērijiem, IZM varētu piedāvāt arī ceļa karti, kā nonākt līdz modeļa pilnvērtīgai ieviešanai.

Vienlaikus izglītības ministre uzskata, ka nevajadzētu "pārāk elastīgi atkāpties no kritērijiem", jo arī sociālie partneri atzinuši, ka tie ir sabalansēti un modelis jāievieš pilnā apmērā.

Politiķe piebilda, ka "Programma skolā" stiprināšot skolu tīklu visā Latvijā, tostarp laukos, kur skolotāji šobrīd vairāk cieš no netaisnīga atalgojuma nelielā skolēnu skaita dēļ. Viņa aicināja neizplatīt maldīgu naratīvu, ka lauku skolas reformas dēļ tiks vājinātas.

Melbārde piekrīt, ka īpaša uzmanība jāvelta skolu stiprināšanai pierobežā, ņemot vērā drošības apstākļus. Pierobežas skolas 15 kilometru attālumā no robežas plānots pielīdzināt pieejamības skolām. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka vidusskolu finansēšanā paredzētais proporcionalitātes princips tiks ieviests pārejas periodā, savukārt ilgtermiņā mērķis ir izveidot spēcīgu vidusskolu tīklu.

Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.