Melbārde gatava turpināt darbu izglītības un zinātnes ministres amatā arī nākamajā valdībā

14. maijā demisionējušās Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde ir gatava turpināt darbu arī nākamajā valdībā, ar padomnieka Renāra Lazdiņa starpniecību pavēstīja politiķe.

Melbārde kā būtisku priekšnosacījumu turpmākai sadarbībai min jaunā valdības vadītāja apņemšanos noteikt izglītību par vienu no valsts attīstības prioritātēm un nodrošināt atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galveno uzdevumu īstenošanai.

Melbārde izglītības un zinātnes ministres amatā stājās 2025. gada martā, nomainot Andu Čakšu, kuru no amata atsauca premjere Evika Siliņa, "restartējot" valdības darbu.

Politiķe norāda, ka IZM prioritāte ir kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšana visiem bērniem, vienlaikus turpinot sāktās reformas.

► Līdz šim ieviests jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", apstiprināts pedagogu algu pieauguma grafiks līdz 2030. gadam un turpināta pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā pamatizglītībā. Papildu finansējums piešķirts pedagogu atalgojumam, mācību līdzekļiem un skolēnu atbalsta sistēmām.

► Augstākajā izglītībā ieviests jauns finansēšanas modelis, kas paredz stabilāku atbalstu augstskolām un pētniecībai. Vienlaikus attīstīta zinātnes un augstskolu digitalizācija, kā arī stiprināta starptautiskā sadarbība, tostarp darbā pie Latvijas pievienošanās CERN.

► Ministrija turpina attīstīt arī mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu izglītībā, jaunatnes līdzdalības projektus un sporta nozares reformas.

Skaidrību par valdības turpmāko darbu gaida Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras ieskatā iespējami divi scenāriji - tā sauktā tehniskā valdība vai jaunas valdības apstiprināšana.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga pauda, ka iespējamās izmaiņas IZM vadībā varētu ietekmēt vairāku jautājumu virzību, jo jaunam ministram būtu nepieciešams laiks, lai iepazītos ar ministrijas darbu un aktuālajiem procesiem. Vienlaikus IZM turpina darbu pie valdības lēmumu un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes, lai gan daļa ieceru pašlaik esot nogaidošā stadijā.

Vanaga kā aktuālu jautājumu minēja jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Iesaistītās puses vēl pirms reformas pilnīgas ieviešanas saskata vairākas nepilnības, tostarp pašvaldību iedalījumu ietekmi uz minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, iespējamu finansējuma samazinājumu skolu administrācijai un atbalsta personālam, kā arī ieceres pāriet uz 40 stundu darba nedēļu iespējamo negatīvo ietekmi uz daļu pedagogu.

Pēc Vanagas sacītā, konstatētās problēmas būs jārisina ar steidzamiem grozījumiem normatīvajos aktos. Arodbiedrība vēlas, lai augustā, kad būs pieejami precīzāki dati par skolēnu skaitu, IZM sniegtu skaidrojumu par reformas ieviešanu un iespējamo nepilnību operatīvu novēršanu no ministrijas esošā budžeta līdzekļiem.

Vanaga arī atgādināja, ka vasaras periodā tradicionāli notiek darbs pie nākamā gada budžeta, pieminot vienošanos par pedagogu algu turpmāko grafiku. Tāpat ar līdzšinējo izglītības ministri esot panākta vienošanās par ģenerālvienošanās ar arodbiedrību projekta virzību, un tuvākajā laikā bija plānotas sarunas ar IZM pārstāvjiem.

"Šobrīd esam nogaidošās pozīcijās, lai saprastu, vai šo kopdarbu varēsim pabeigt ar [Daci] Melbārdi, vai ir jāsagaida jauns ministrs," rezumēja Vanaga.

Jau vēstīja, ka Siliņa 14. maijā paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata. Šāds lēmums pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem "Progresīvajiem", kuri trešdien, 13. maijā, aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

"Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.