Pēc tikšanās ar IZM tālmācības biedrība apņemas sagatavot kvalitātes kritēriju piedāvājumu

Vakar, 14. oktobrī, noritēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un biedrības "Latvijas Tālmācības centrs" un vairāku tālmācības skolu tikšanās, lai pārrunātu tālmācības definīciju un jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ietekmi uz tālmācību.

Reaģējot uz skolu bažām par to, ka tālmācība šobrīd tiek uztverta kā izglītojamā patstāvīga mācīšanās, aizmirstot par pedagoga iesaisti, IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns apņēmās aktualizēt definīcijas jautājumu un pārrunāt to ar nozares kolēģiem. Savukārt, biedrība un klātesošās skolas apņēmās divu nedēļu laikā sagatavot sistēmiskus priekšlikumus, kas varētu kalpot par pamatu ne tikai izglītības kvalitātes uzlabošanai tālmācībā, bet arī finansējuma piešķiršanā.

Viens no tikšanās mērķiem bija viest skaidrību par tālmācības definīciju. "Tālmācība nav pašmācība, atbildība par izglītības programmas īstenošanu pilnīgi noteikti ir arī pedagogam. Lai arī izglītojamais apgūst mācību saturu patstāvīgi individuālā veidā attiecīgās izglītības iestādes elektroniskajā vidē, tas tomēr ir pedagoga atbalstīts, pārraudzīts, virzīts un vadīts process. Arī dažādos izglītības nozarei veltītos starptautiskos dokumentos un salīdzinošajos pētījumos tiek izcelta pedagoga nozīme kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums "Education 2030 Framework" uzsver pedagoga kā procesa virzītāja jeb fasilitatora lomu arī digitālajā un attālinātajā izglītībā," stāsta biedrības "Latvijas Tālmācības centrs" valdes priekšsēdētāja Guna Jākobsone-Šņepste.

Tikšanās laikā skolu un ministrijas pārstāvji pārrunāja gan iemeslus, kādēļ ģimenes izvēlas tālmācību, gan nepieciešamību veicināt plašāku atbalsta personāla - sociālo pedagogu, psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu, pedagoga palīgu u.c. pieejamību arī tālmācības skolās. Visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību strādāt pie izglītības kvalitātes celšanas tālmācībā, tāpēc šobrīd skolas uzsāks darbu pie sistēmisku kvalitātes kritēriju piedāvājuma izstrādes.

Ministrijas pārstāvji aicināja skolas ņemt vērā ierobežoto budžeta ietvaru. Sarunā ar skolu pārstāvjiem piedalījās IZM Valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere, Valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos Karīna Caunīte-Orupe un Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.