Pētījums: Lauku un pamatskolu skolotāji pārliecinātāki darbā ar skolēniem ar īpašām vajadzībām

Latvijā augstāks pašvērtējums darbā ar skolēniem, kuriem ir speciālās izglītības vajadzības, ir pamatskolu un lauku skolotājiem, savukārt zemāks - ģimnāziju skolotājiem, liecina mācību vides pētījuma "Talis 2024" pirmie rezultāti.

Kā norāda pētnieki, termins "speciālās izglītības vajadzības" attiecas uz plašu vajadzību klāstu skolēniem, kuriem ir invaliditāte vai citi traucējumi, kas ietekmē viņu mācīšanos un attīstību. Pēdējos gados daudzās valstīs pieaug šo vajadzību atzīšana, tāpēc skolotājiem ir iespēja saņemt lielāku atbalstu, pielāgojot mācību procesu skolēnu individuālajām vajadzībām.

"Talis" pētījumā šie skolēni definēti kā tie, kuriem oficiāli apstiprinātas īpašas izglītības vajadzības un kuriem pieejams papildu atbalsts viņu izglītībai.

Latvijas skolotāju pašvērtējums aptuveni atbilst OECD vidējam rādītājam.

Latvijā augstāks pašvērtējums ir pamatskolu un lauku skolotājiem, bet zemāks ģimnāziju skolotājiem. Eksperti to skaidro ar atbilstīgu klašu sastāvu.

Pētījumā apkopoti skolotāju un direktoru viedokļi par skolotāja profesijas attīstību, darba apstākļiem, mācīšanas praksi, tehnoloģiju izmantošanu un sociāli emocionālo mācīšanu, kā arī par skolotāju labbūtību un nākotnes plāniem.

Pētījuma ceturtais cikls "Talis 2024" norisinājās no 2021. līdz 2025. gadam, un galvenais datu iegūšanas etaps notika pagājušā gada pavasarī. Šajā ciklā uzmanība tika pievērsta četriem izglītības jautājumiem - daudzveidībai un vienlīdzībai, tehnoloģiju izmantošanai, sociāli emocionālajai mācīšanai un ilgtspējības izglītībai. Pētījumā aplūkotas arī trīs lielas tēmas - skolotāju mācīšanās un attīstība, ikdienas darba prakse un profesionālā uztvere, kā arī skolu mācību vide.

Kopumā pētījumā, aptaujājot 7.-9.klašu skolotājus un viņu skolu direktorus, piedalījās 54 pasaules valstis. No Latvijas pētījumā piedalījās 215 skolu 4088 skolotāji un 213 skolu direktori.

Latvija pētījumā piedalās kopš 2013. gada.