Pētījums: Vadībai ir jāietekmē skolotāju prakse, un caur to mainīsies arī skolēnu sniegums

Vadībai ir jāietekmē skolotāju prakse, un caur to mainīsies arī skolēnu sniegums, secināts Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) pētījumā "Kā skolas vadība var palielināt savu darbību ietekmi uz skolēnu sniegumu?".

Kā informēja "Vecāku organizācijas mammām un tētiem" vadītājas vietniece Ella Karele, pētījumā, kas īstenots no 2019. līdz 2023. gadam un aptvēra 54 skolas, analizēts, kā vadības prakse ietekmē skolēnu sniegumu. Tajā identificēti četri skolu tipi - uz attīstību tendētas skolas, "iesācēji attīstībā", formāli pārvaldītas un stagnējošas. Atšķirības saistītas ar vadības izpratni par pārmaiņu nozīmi, skolotāju profesionālā atbalsta pieejamību un līderības iespējām.

Viena no problēmām, kas kavē direktoru kā izglītības līderu attīstību, ir birokrātija un vēsturiskā inerce. Pašvaldībām no kontrolieriem jākļūst par atbalsta sniedzējiem, kas uzticas direktoriem un ļauj viņiem darboties kā inovatoriem, nodrošinot resursus, nevis pieprasot sīkumainas atskaites, skaidro LU EZTF SIIC vadošais pētnieks Ģirts Burgmanis.

Pētījumā akcentēts, ka mūsdienīgu direktoru raksturo spēja līdzsvarot skolēnu akadēmiskos sasniegumus un labsajūtu, būt mediatoram starp prasībām "no augšas" un skolotājiem, uzticēties kolēģiem, radīt drošu vidi un saglabāt motivāciju mācīties un mainīties.

Sabiedrībā un bieži arī pašvaldībās direktors joprojām tiek uztverts kā "saimniecības vadītājs" vai administratīvais darbinieks, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt "papīru kārtību". Šī pieeja liek direktoriem veltīt nesamērīgi daudz laika un enerģijas administratīviem pienākumiem, atstājot novārtā metodisko darbu, inovāciju ieviešanu un darbu ar skolotājiem, norādīts pētījumā.

Pētījums arī atklāj sistēmiskus šķēršļus - "vērtību un mērķu krīzi", kad pārmērīga uzmanība tiek pievērsta olimpiādēm un eksāmeniem, un datu pratības trūkumu. "Jāstiprina datu analīze mācību procesā, lai snieguma izvērtēšana balstītos kontekstā, nevis tikai plikos skaitļos," norāda Burgmanis. Lai gan tiek vākti skolēnu snieguma dati, bieži trūkst prasmes tos analizēt kontekstā, piemēram, ņemot vērā ģimeņu sociālekonomisko stāvokli.

Ieteikumi izglītības politikas veidotājiem pieejami LU EZTF SIIC tīmekļvietnē. Pētījums veikts Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā "Datos balstītu risinājumu izveide skolas izaugsmei".