Pie diskusijas par bāzes mēnešalgas principa piemērošanu pedagogiem varētu atgriezties pēc budžeta pieņemšanas

Atbildīgās institūcijas ir iesniegušas priekšlikumus par bāzes mēnešalgas principa piemērošanu pedagogiem, un pie sarunām varētu atgriezties pēc valsts budžeta pieņemšanas.

Oktobra sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā deputāti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji konceptuāli vienojās izskatīt jautājumu par pedagogu darba samaksas noteikšanu atbilstoši tiem pašiem principiem, kas noteikti valsts vienotajā atlīdzības sistēmā. Attiecīgi pedagogiem algas palielinātos, ja tās tiek celtas publiskajā sektorā.

Iesaistītās institūcijas vienojās mēneša laikā izvērtēt piedāvāto risinājumu. Tas tika uzticēts IZM kā atbildīgajai nozares ministrijai.

IZM ieskatā, izmaiņas jāveic Izglītības likumā, nosakot, ka pedagogu mēnešalgu pielīdzinās Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam. Kādu koeficientu piemēros pedagogu grupām, noteiks valdība.

Izmaiņas Izglītības likumā rosina arī LIZDA, jo tajā vēsturiski bijuši iekļauti principi pedagogu zemākās mēnešalgas noteikšanai, kā arī likums nosaka uz pedagogiem attiecināmas sociālās garantijas. Turpretim pedagogu darba samaksas pieauguma principa iekļaušana Atlīdzības likumā liegtu pieaugumu attiecināt uz privātskolu pedagogiem, satrauc arodbiedrību.

Vienlaikus neviena no iesaistītajām institūcijām vēl nav aprēķinājusi, cik valstij varētu izmaksāt piedāvātais risinājums.

IZM pauda, ka šāds uzdevums ministrijai nemaz netika uzdots, un aprēķini jāveic FM. Tikmēr FM uzsvēra, ka aprēķinus par jaunas politikas īstenošanai nepieciešamo finansējumu veic ministrija, kura ir attiecīgās politikas veidotājs, šajā gadījumā - IZM.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre atminās, ka pirms pusotra mēneša sanākušie vienojās izvērtēt nepieciešamos likuma grozījumu. Veikt aprēķinus kādai no ministrijām vēl netika uzdots.

Bāzes mēnešalgas principu pedagogiem varētu piemērot no 2026. gada. Vai tas ietekmēs jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā", izmaksas, būs atkarīgs no izvēlētā koeficienta, iepriekš sacīja izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa.

Pedagogu algu finansēšanas modeļa pamatā ir zemākā algas likme. Pašlaik to plāno ar rīkojumu trim gadiem - nozares ministre vienojas ar LIZDA par zemākās algas likmes paaugstināšanas grafiku.

Ja zemāko algas likmi "piesien" bāzes mēnešalgai, tā "staigās līdzi" bāzes atalgojuma izmaiņām, un algas grafiku nevajadzēs, norādīja Kanaviņa. Palielinoties bāzes mēnešalgai, skolotājiem atalgojums pieaugs par noteiktu koeficientu.

Patlaban zemākās algas likmes koeficients pret bāzes mēnešalgu ir 1,27. Ja piemēros šo koeficientu, jaunais modelis nekļūs dārgāks. Turpretim arodbiedrības piedāvātā 1,4 koeficienta piemērošana izmaksās par 13% vairāk.

LIZDA aicināja piemērot pedagogiem bāzes mēnešalgas principu, lai "būtu taisnīguma princips" un skaidrība par tālāko algu grafiku. Tad arodbiedrība piekāptos pedagogu algu pieaugumam par 2,6% nākamgad gaidīto 8,5% vietā.