Privātskolas vēlas izmaiņas plānotajos kritērijos, pēc kuriem valsts finansēs pedagogu algas

Latvijas Privātskolu asociācija nosūtījusi aicinājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei  tikties un pārrunāt Izglītības un zinātnes ministrijas rosināto skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeli "Programma skolā", teikts asociācijas paziņojumā medijiem.

Asociāciju neapmierina IZM piedāvātās prasības par bērnu skaitu klasē, nosakot, ka tikai tās pašvaldības un privātskolas, kuras šo kritēriju izpildīs, turpmāk saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam. Piemēram, pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3. klašu grupā kopumā ir jābūt 120 skolēniem, un tikpat arī nākamajās klašu grupās - 4.-6., 7-9., 10.-12.

Asociācija ieceri vērtē kā "pārsteidzīgu un netaisnīgu", jo Latvijas privātskolu infrastruktūra un klašu telpu lielums pašlaik tam neesot atbilstošs. Izmaiņas prasīšot, lai skolas celtu lielākas ēkas ar plašākām klašu telpām. "Tās ir miljoniem vērtas investīcijas, kurām nav ekonomiska pamatojuma un kuras nevar atļauties neviena privātskola Latvijā," lēš asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča.

Kā vēstīts, valdība šomēnes atbalstīja Izglītības likuma grozījumu projektu, kas paredz valdībai noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību.

Grozījumi Izglītības likumā dos iespēju valdībai sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus un noteikt kritērijus izglītības pieejamībai. Valdība noteiks izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Izglītības likuma grozījumos noteiktais ir attiecināms uz pašvaldību, valsts augstskolu, citu juridisku personu un privātpersonu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno arī vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Likumprojekts paredz, ka pedagogu darba samaksu nenodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs skolēnu skaits attiecīgajā klašu grupā neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību.

Ja skolēnu skaits neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupā, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

IZM noteikumu projekti reformas ieviešanai jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz 2026. gada 28. februārim.