Puse no izglītības nozarē strādājošajiem saskārusies ar vardarbības situācijām darbavietā
22.04.2025
Mazāk nekā puse pedagogu uzskata, ka iekšējās kārtības noteikumos aprakstītā rīcības shēma vardarbības gadījumos darbojas, noskaidrots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) martā veiktajā pedagogu aptaujā.
51% no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujātajiem 2309 izglītības nozares darbiniekiem savā darbavietā ir personīgi saskārušies ar vardarbības gadījumiem (23%) vai ir bijuši šādas situācijas liecinieki (28%). Turklāt divas visbiežākās atbildes bijušas, ka teju pusē vardarbības gadījumu agresija ir nākusi no izglītojamā (49%) vai no viņa vecāka (27%). 42% aptaujāto atzinuši, ka izglītības iestādēs galvenais vardarbības izpausmes veids ir emocionālā, nevis fiziskā vardarbība. Tam, ka iestādē ir fiziska vardarbība, piekrīt vai drīzāk piekrīt 33% aptaujāto. Savukārt seksuālo vardarbību aptaujātie pedagogi novēro vismazāk – šādu vardarbības formu kā problēmu iestādē atzīst 8%.
Neticība atbildīgajiem dienestiem
Kāds aptaujātais pedagogs anonīmi paudis, ka valstī nestrādā vecāku atbildība. Cits aptaujātais uzsvēris, ka vēlētos sociālo dienestu, īpaši pašvaldības, policijas un bāriņtiesas, lielāku iesaisti un ieinteresētību katrā individuālā gadījumā, lai nodrošinātu atbildīgu rīcību, nevis formālu iesaisti. Tajā pašā atbildē pausts, ka pedagogs esot ticis norāts par kāda gadījuma ziņošanu, jo “viena reize ar fizisku vai emocionālu vardarbību neesot nekas”. Aptaujātie arī norāda uz to, ka sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem ir ļoti ilgs process un ārējās institūcijas nespējot risināt problēmsituācijas ar ģimenēm. “Vecāki vairs nebaidās no ārējo institūciju rīcības. Ietekmes veidi uz vecākiem ir ierobežoti, turklāt vecāki paši mudina savus bērnus agresijai atbildēt ar agresiju,” norādījuši aptaujātie.
Kā liecina aptaujas rezultāti, nereti iemesls, kāpēc pedagogi nav informējuši iestādes vadību par vardarbības gadījumiem, saistīts ar to, ka šādam solim neredz jēgu un netic, ka tas mainīs situāciju, kā arī pedagogi tic, ka paši atrisinās situāciju saviem spēkiem vai baidās, ka sajutīs sekas par to, ka nespēj paši atrisināt situāciju. Pedagogi bažījas arī par vadības pasivitāti un netic kolēģiem un sistēmai kopumā. Retākos gadījumos pedagogi mēdz uzskatīt, ka vardarbības gadījumi no mazu bērnu puses ir “normāli vai nenozīmīgi”.
Tam, ka soda noteikšana vardarbības veicējam mazinās vardarbību izglītības iestādēs, piekrīt 37%, savukārt 52% uzskata, ka tas situāciju izmainīs daļēji. Soda noteikšanu par neefektīvu uzskata 11% aptaujāto.
Esošie risinājumi – nepietiekami
Pēdējo divu gadu laikā ir notikuši vairāki uzlabojumi valsts līmenī, kas sekmē vardarbīgu situāciju mazināšanos izglītības nozarē, tostarp grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem un dibinātājiem reaģēt un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā un arī atbildību vecākiem par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei. Tomēr LIZDA joprojām saņem signālus no nozarē strādājošajiem par vardarbīgām situācijām, tostarp par emocionālo vardarbību skolās, un norādes, ka, neraugoties uz uzlabojumiem normatīvos, trūkst precīza algoritma un pieredzes vardarbīgu situāciju praktiskai risināšanai.
LIZDA ir vairākkārt uzsvērusi, ka izglītības iestādēs joprojām aktuāla problēma ir gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība, kas ikdienā skar izglītības iestādes pedagogus, darbiniekus un izglītojamos. Pašvaldībām un izglītības iestādēm trūkst pārliecības vardarbības gadījumu risināšanas regulējuma piemērošanā praksē, kā arī bieži nav nosakāmas skaidras robežas tiesību, pienākumu un atbildības sadalījumam starp pedagogiem, vecākiem, pašvaldību, valsts institūcijām, kam, darbojoties vienotā sistēmā, būtu jānodrošina izglītojamo tiesību un interešu ievērošana, jāveicina izglītojamo prasmes uzņemties pienākumus un atbildību ikdienā.
Trūkst izpratnes par virzību
Martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 2309 respondenti no visiem Latvijas reģioniem un visām izglītības pakāpēm, uzrādīja, ka vardarbības apkarošanas jomā joprojām ir daudz darāmā. Vairums respondentu, kuri ir saskārušies ar vardarbību, par šo jautājumu ir informējuši savu vadību. Pārliecinošā vairākumā izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos ir paredzēta gan rīcība šādās situācijās, gan arī atbildība. Tomēr galvenais, kas pietrūkst, ir izpratne par šo procesu tālāko virzību un risinājuma rašanu. Paši respondenti, atbildot par papildu risinājumiem, visbiežāk minējuši tādas atbildes kā:
Šos aptaujas rezultātus aprīļa sākumā tiešsaistes tikšanās laikā ar atbildīgajām ministrijām un nozares pārstāvjiem par drošas skolas veicināšanu prezentēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Dalībnieki apsvēra vairākus priekšlikumus vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska uzsvēra, ka BAC īpaši satrauc pieaugušo – valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku – vardarbība pret bērniem. Lai gan sākto pārbaužu skaits ir lielāks par reāli piemērotajiem sodiem, BAC ieskatā šī tendence pieprasa pastiprinātu uzmanību. Apkopojot aptaujas respondentu priekšlikumus, secināts, ka visbiežāk pedagogi uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalsta personālu, piemēram, psihologu, īpaši skolēniem ar speciālajām vajadzībām. Norādīts arī tas, ka nepieciešams veidot atbalsta komandas vecākiem un skolēniem. Saņemti rosinājumi arī aktīvāk aizstāvēt, atbalstīt pedagogus, skolas kolektīvu, sniedzot juridiskās konsultācijas, un izstrādāt pedagogu aizsardzības algoritmus. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka nepieciešams palielināt tieši vecāku atbildību, jo bieži vien pedagogi novērojot, ka vecāki ir vardarbīgi pret skolotājiem, kā arī saviem bērniem. Vienlaikus jāveicina preventīvs darbs no pašvaldību puses, nodrošinot atgriezenisko saiti starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un izglītības pārvaldi, norādīja speciālisti.
Ne visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka vardarbīgus izglītojamos vajadzētu uz laiku izslēgt no skolas vai likt mācīties tālmācības formā, uzsverot, ka tas varētu negatīvi ietekmēt šo audzēkņu tālākās izglītības iespējas.
Lai gan ir tapis normatīvais regulējums, LIZDA ieskatā, dzīvē tas nedarbojas tik labi, kā cerēts, un ir nepieciešams ministrijas atbalsts, lai pašvaldību struktūras strādātu sekmīgāk vardarbības mazināšanā un palielinātu vecāku atbildību.
Līdz šim veiktās aktivitātes vardarbības prevencijas un apkarošanas jomā:
► 20.10.2022. veikti grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem, dibinātājiem reaģēt un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā (spēkā no 14.11.2022.);
► 10.10.2024. veikti grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka atbildību vecākiem par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei (spēkā no 01.02.2025.);
► 05.03.2024. veikti grozījumi MK 22.08.2023. noteikumos Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kas dod tiesības izglītības iestādes vadītājam uz laiku noteikt mācību īstenošanu citā telpā, citā laikā vai attālināti izglītojamam, kas apdraud citus (spēkā no 08.03.2024.);
► 20.08.2024. veikti grozījumi MK 12.09.2017. noteikumos Nr. 545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā”, kas precizē sadarbības grupas rīcību un termiņus vardarbības gadījuma izskatīšanai (spēkā no 22.08.2024.);
► IZM sadarbībā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju izstrādāti risinājumi, kā mazināt emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, kas apkopoti informatīvajā ziņojumā par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību (apstiprināts MK 27.08.2024.). Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties šeit;
► Bērnu aizsardzības centrā 2024. gada augustā izstrādāts “Vardarbības gadījumu risināšanas algoritms izglītības iestādēs”; skatāms šeit.
E-izdevums "Skolas Psiholoģija", Zane Blanka, LETA
Foto: shutterstock.com
Atgriešanās atpakaļ
51% no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujātajiem 2309 izglītības nozares darbiniekiem savā darbavietā ir personīgi saskārušies ar vardarbības gadījumiem (23%) vai ir bijuši šādas situācijas liecinieki (28%). Turklāt divas visbiežākās atbildes bijušas, ka teju pusē vardarbības gadījumu agresija ir nākusi no izglītojamā (49%) vai no viņa vecāka (27%). 42% aptaujāto atzinuši, ka izglītības iestādēs galvenais vardarbības izpausmes veids ir emocionālā, nevis fiziskā vardarbība. Tam, ka iestādē ir fiziska vardarbība, piekrīt vai drīzāk piekrīt 33% aptaujāto. Savukārt seksuālo vardarbību aptaujātie pedagogi novēro vismazāk – šādu vardarbības formu kā problēmu iestādē atzīst 8%.
Neticība atbildīgajiem dienestiem
Kāds aptaujātais pedagogs anonīmi paudis, ka valstī nestrādā vecāku atbildība. Cits aptaujātais uzsvēris, ka vēlētos sociālo dienestu, īpaši pašvaldības, policijas un bāriņtiesas, lielāku iesaisti un ieinteresētību katrā individuālā gadījumā, lai nodrošinātu atbildīgu rīcību, nevis formālu iesaisti. Tajā pašā atbildē pausts, ka pedagogs esot ticis norāts par kāda gadījuma ziņošanu, jo “viena reize ar fizisku vai emocionālu vardarbību neesot nekas”. Aptaujātie arī norāda uz to, ka sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem ir ļoti ilgs process un ārējās institūcijas nespējot risināt problēmsituācijas ar ģimenēm. “Vecāki vairs nebaidās no ārējo institūciju rīcības. Ietekmes veidi uz vecākiem ir ierobežoti, turklāt vecāki paši mudina savus bērnus agresijai atbildēt ar agresiju,” norādījuši aptaujātie.
Vairums respondentu (83%) ir informējuši iestādes vadību par vardarbības gadījumiem. Pietiekamu atbalstu saņēmuši 59% aptaujāto, bet nepietiekamu – 32%. Atbalstu nav saņēmuši 9% respondentu.
Kā liecina aptaujas rezultāti, nereti iemesls, kāpēc pedagogi nav informējuši iestādes vadību par vardarbības gadījumiem, saistīts ar to, ka šādam solim neredz jēgu un netic, ka tas mainīs situāciju, kā arī pedagogi tic, ka paši atrisinās situāciju saviem spēkiem vai baidās, ka sajutīs sekas par to, ka nespēj paši atrisināt situāciju. Pedagogi bažījas arī par vadības pasivitāti un netic kolēģiem un sistēmai kopumā. Retākos gadījumos pedagogi mēdz uzskatīt, ka vardarbības gadījumi no mazu bērnu puses ir “normāli vai nenozīmīgi”.
Tam, ka soda noteikšana vardarbības veicējam mazinās vardarbību izglītības iestādēs, piekrīt 37%, savukārt 52% uzskata, ka tas situāciju izmainīs daļēji. Soda noteikšanu par neefektīvu uzskata 11% aptaujāto.
Esošie risinājumi – nepietiekami
Pēdējo divu gadu laikā ir notikuši vairāki uzlabojumi valsts līmenī, kas sekmē vardarbīgu situāciju mazināšanos izglītības nozarē, tostarp grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem un dibinātājiem reaģēt un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā un arī atbildību vecākiem par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei. Tomēr LIZDA joprojām saņem signālus no nozarē strādājošajiem par vardarbīgām situācijām, tostarp par emocionālo vardarbību skolās, un norādes, ka, neraugoties uz uzlabojumiem normatīvos, trūkst precīza algoritma un pieredzes vardarbīgu situāciju praktiskai risināšanai.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: “Galvenā problēma ir tajā, ka skolas šajās situācijās bieži paliek vienas. Ir jānotiek daudz ciešākai starpinstitucionālajai sadarbībai. Ir jādomā arī par nopietnāku preventīvo darbu ārpus skolām, izglītojošiem pasākumiem ģimenēm, bērniem un vecākiem.”
LIZDA ir vairākkārt uzsvērusi, ka izglītības iestādēs joprojām aktuāla problēma ir gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība, kas ikdienā skar izglītības iestādes pedagogus, darbiniekus un izglītojamos. Pašvaldībām un izglītības iestādēm trūkst pārliecības vardarbības gadījumu risināšanas regulējuma piemērošanā praksē, kā arī bieži nav nosakāmas skaidras robežas tiesību, pienākumu un atbildības sadalījumam starp pedagogiem, vecākiem, pašvaldību, valsts institūcijām, kam, darbojoties vienotā sistēmā, būtu jānodrošina izglītojamo tiesību un interešu ievērošana, jāveicina izglītojamo prasmes uzņemties pienākumus un atbildību ikdienā.
Trūkst izpratnes par virzību
Martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 2309 respondenti no visiem Latvijas reģioniem un visām izglītības pakāpēm, uzrādīja, ka vardarbības apkarošanas jomā joprojām ir daudz darāmā. Vairums respondentu, kuri ir saskārušies ar vardarbību, par šo jautājumu ir informējuši savu vadību. Pārliecinošā vairākumā izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos ir paredzēta gan rīcība šādās situācijās, gan arī atbildība. Tomēr galvenais, kas pietrūkst, ir izpratne par šo procesu tālāko virzību un risinājuma rašanu. Paši respondenti, atbildot par papildu risinājumiem, visbiežāk minējuši tādas atbildes kā:
- aktualizēt vecāku un bērnu pienākumus un palielināt atbildību (īpaši vecāku atbildību);
- preventīvais darbs no policijas, policijas iesaiste, dežūras skolās;
- semināru, izglītojošu lekciju organizēšana, metodiskie materiāli, filmas, lekcijas (par risinājumiem, sekām) darbiniekiem, vecākiem, skolēniem.
- nodrošināt atbalsta personālu (īpaši psihologu un īpaši skolēniem ar speciālajām vajadzībām);
- atbalsta komandas vecākiem, skolēniem;
- aktīvāk aizstāvēt, atbalstīt pedagogus, skolas kolektīvu (juridiskās konsultācijas, “drošā persona”, mentors, uzticības tālrunis, supervīzijas), izstrādāt pedagogu aizsardzības algoritmus;
- preventīvais darbs no pašvaldības, informācija no pašvaldības institūcijām, atgriezeniskā saikne (sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvalde);
- starpinstitūciju sadarbība;
- izstrādāt rīcības algoritmu, kas reāli darbotos;
- rezultatīvs atbalsts no vadības puses, vadības loma skolas mikrovidē, vadības objektivitāte (regulāras aptaujas kolektīvam, anonimitātes loma);
- neklusēt, bet operatīvi rīkoties, SOS poga;
- izolēt uz laiku vardarbīgās personas, tostarp izslēgt no skolas vai izglītoties tālmācībā;
- sarunas ar vecākiem, skolēniem;
- preventīvi, kopīgi pasākumi skolā.
Šos aptaujas rezultātus aprīļa sākumā tiešsaistes tikšanās laikā ar atbildīgajām ministrijām un nozares pārstāvjiem par drošas skolas veicināšanu prezentēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Dalībnieki apsvēra vairākus priekšlikumus vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska uzsvēra, ka BAC īpaši satrauc pieaugušo – valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku – vardarbība pret bērniem. Lai gan sākto pārbaužu skaits ir lielāks par reāli piemērotajiem sodiem, BAC ieskatā šī tendence pieprasa pastiprinātu uzmanību. Apkopojot aptaujas respondentu priekšlikumus, secināts, ka visbiežāk pedagogi uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalsta personālu, piemēram, psihologu, īpaši skolēniem ar speciālajām vajadzībām. Norādīts arī tas, ka nepieciešams veidot atbalsta komandas vecākiem un skolēniem. Saņemti rosinājumi arī aktīvāk aizstāvēt, atbalstīt pedagogus, skolas kolektīvu, sniedzot juridiskās konsultācijas, un izstrādāt pedagogu aizsardzības algoritmus. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka nepieciešams palielināt tieši vecāku atbildību, jo bieži vien pedagogi novērojot, ka vecāki ir vardarbīgi pret skolotājiem, kā arī saviem bērniem. Vienlaikus jāveicina preventīvs darbs no pašvaldību puses, nodrošinot atgriezenisko saiti starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un izglītības pārvaldi, norādīja speciālisti.
Ne visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka vardarbīgus izglītojamos vajadzētu uz laiku izslēgt no skolas vai likt mācīties tālmācības formā, uzsverot, ka tas varētu negatīvi ietekmēt šo audzēkņu tālākās izglītības iespējas.
Lai gan ir tapis normatīvais regulējums, LIZDA ieskatā, dzīvē tas nedarbojas tik labi, kā cerēts, un ir nepieciešams ministrijas atbalsts, lai pašvaldību struktūras strādātu sekmīgāk vardarbības mazināšanā un palielinātu vecāku atbildību.
Līdz šim veiktās aktivitātes vardarbības prevencijas un apkarošanas jomā:
► 20.10.2022. veikti grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem, dibinātājiem reaģēt un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā (spēkā no 14.11.2022.);
► 10.10.2024. veikti grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka atbildību vecākiem par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei (spēkā no 01.02.2025.);
► 05.03.2024. veikti grozījumi MK 22.08.2023. noteikumos Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kas dod tiesības izglītības iestādes vadītājam uz laiku noteikt mācību īstenošanu citā telpā, citā laikā vai attālināti izglītojamam, kas apdraud citus (spēkā no 08.03.2024.);
► 20.08.2024. veikti grozījumi MK 12.09.2017. noteikumos Nr. 545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā”, kas precizē sadarbības grupas rīcību un termiņus vardarbības gadījuma izskatīšanai (spēkā no 22.08.2024.);
► IZM sadarbībā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju izstrādāti risinājumi, kā mazināt emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, kas apkopoti informatīvajā ziņojumā par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību (apstiprināts MK 27.08.2024.). Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties šeit;
► Bērnu aizsardzības centrā 2024. gada augustā izstrādāts “Vardarbības gadījumu risināšanas algoritms izglītības iestādēs”; skatāms šeit.
E-izdevums "Skolas Psiholoģija", Zane Blanka, LETA
Foto: shutterstock.com
