Skolotāju asociācija lūdz apturēt iniciatīvu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi

Latvijas Skolotāju asociācija atklātā vēstulē lūdz steidzami apturēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, informēja asociācijas pārstāvji.

Tāpat asociācija vēstulē lūdz pārskatīt esošo struktūrfondu izmantošanu, novirzot šos finanšu līdzekļus akūtāku problēmu risināšanai izglītības nozarē - cilvēkresursu atbalstam, tai skaitā mācību līdzekļu nodrošinājumam.
 

"Nozarē trūkst pedagogu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu un citu atbalsta personāla speciālistu, kā arī joprojām trūkst mācību līdzekļu un nav sakārtots jautājums par pedagogu atalgojuma sistēmu," norāda asociācijas pārstāvji, piebilstot, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides lēmums liek apšaubīt IZM izpratni par nozarē notiekošo un par nozarē prioritāri risināmajiem jautājumiem.

Asociācijā vērš uzmanību, ka uz riskiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu izšķērdēšanu, norāda arī Valsts kontrole.

IZM mājaslapā pausts, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma būs datu, rīku un pētījumu kopums, kas tiks izveidots, lai sekmētu izglītības kvalitātes pilnveidi un attīstību, kas kalpos kā instruments kvalitatīvu mācību nodrošināšanā, lai attīstītu katra izglītojamā potenciālu, lai izsekotu un novērstu trūkumus izglītībā, lai optimizētu ieguldījumus un procesus.
 

"IZM paustais par šīs sistēmas nozīmību savlaicīgā skolēna vajadzību diagnosticēšanā ir aplams, jo sistēma, kura monitorēs skolēnu reizi trijos gados, ne skolēnam, ne skolotājam procesā neko nedos," uzsvērts asociācijas vēstulē.

Latvijas Skolotāju asociācijas pārstāvji atzīmē, ka skolotājam ir svarīgi skolēna vajadzības ieraudzīt uzreiz stundā un reaģēt uz šīm vajadzībām nekavējoties, nevis koriģēt darbību reizi trīs gados.

Asociācijā uzskata, ka tas pats attiecas arī uz skolas darbību korekcijām kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. "Izglītības kvalitāte valsts līmenī ir jāmonitorē, taču sakārtojot jau esošās sistēmas un atvēlot tam daudz pieticīgākus finanšu līdzekļus," vēstulē uzsver asociācijas pārstāvji.

Latvijas Skolotāju asociācijas veiktās aptaujas dati liecina, ka vairākums skolotāju uzskata, ka sistēma nepalīdzēs skolotājam pieņemt lēmumu, reaģējot uz skolēna vajadzībām stundā, un, ka monitoringa rezultāti neuzlabos skolēnu sniegumu, ja nebūs resursu šo datu izmantošanai un skolotāja atbalstam, tai skaitā iekļaujošās izglītības nodrošināšanai.
 

Pedagoga nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem nosaka konkrētās pašvaldības finansiālās iespējas, tā veidojot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības pieejamībā ikvienam skolēnam, norāda asociācijas pārstāvji, uzsverot, ka šāda situācija nav pieņemama.

Latvijas Skolotāju asociācija uzskata, ka finansējums mācību līdzekļiem pilnā apjomā ir jāparedz no valsts budžeta.

Pagājušajā rudenī valdība nolēma par 21,288 miljonu eiro ieguldīšanu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029. gadam. Janvāra nogalē projekta pieteikums tika iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) priekšizskatīšanai.

Par IZM ieceri bažas pauduši gan Saeimas deputāti un partneri, gan Valsts kontrole. Neesot saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt. Izskanējušas arī bažas, ka daļa plānotās projekta aktivitātes pārklājoties ar citiem projektiem vai ir IZM vai tās institūciju pamatfunkcijas.

Ceturtdien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē ministrijas vadība apliecināja, ka IZM kopā ar nozares pārstāvjiem pārskatīs izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai plānotās aktivitātes.

IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča sēdē noliedza nozares organizāciju bažas.

"CFLA nekādā gadījumā neapstiprinās projektus, kur ir kādu funkciju dublēšanās ar citiem projektiem. Tieši tas pats attiecas uz ministrijas iestāžu funkciju dublēšanos," sacīja Juhņēviča, uzsverot, ka "nekādā gadījumā" nav paredzēts veikt valsts funkcijas par struktūrfondu līdzekļiem.
 

Pēc izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas sacītā, IZM ir gatava "elastīgi skatīties" par iecerētajām aktivitātēm. Vienlaikus, viņasprāt, svarīgāk būtu saprast, vai tiks sasniegti plānotie rezultāti attiecībā uz skolēnu snieguma uzlabošanu.

Čakša sacīja, ka mērķim "kvalitatīva izglītība katram bērnam" tiek izmantoti līdzekļi no valsts budžeta un struktūrfondiem. To izmantošana pārklājas vietās, kur nepietiek ar valsts budžetā atvēlēto, piemēram, mācību līdzekļu iegādei. Politiķes ieskatā, apturēt struktūrfondu līdzekļu izmantošanu kā resursu šobrīd "būtu milzīgs neprāts", un katrs šis finansējums jāizmanto maksimāli efektīvi.

Līdztekus viņa atzina, ka IZM, "zīmējot lielo vīziju", nav spējusi "precīzi atspoguļot ieguvumus", ko sajutīs skolotājs un sabiedrība no "personalizētas izglītības attīstības sistēmas".

Latvijas Skolotāju asociāciju, kas dibināta pagājušajā rudenī, vada Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Ilze Paegļkalne.

Asociācijas valdē ir arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, Jūrmalas domes deputāte Ieva Taranda (ZZS), Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Šustiņa, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas datorzinību skolotājs Gundars Šķipars, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rekavas vidusskolas direktore Žanna Maksimova, kā arī Valsts valodas centra sabiedriskais palīgs, latviešu valodas skolotāja Dace Frīdenberga-Samete.