Skolu direktori aicina nekavēties ar jaunā modeļa "Programma skolā" ieviešanu

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vēstulē valdības un Saeimas pārstāvjus aicina nekavēties ar jaunā pedagogu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu un reformu sākt ar septembri.

Skolu direktori jaunā modeļa ieviešanu no 2025./2026. mācību gada vērtē kā "absolūtu prioritāti". LIVA ieskatā pārmaiņu atlikšana nav pieļaujama. Liela daļa skolu un to pašvaldību jau ir veikušas "nopietnas strukturālas reformas", lai virzītos uz plašākām izglītības iespējām skolēniem, teikts vēstulē.
 

"Rīgas ilgstoši netaisnīgais finansējuma aprēķins ir tikai viens no kritiskiem šo pārmaiņu stūrakmeņiem," teikts vēstulē.

LIVA ieskatā, pēdējais brīdis, lai valdība "skaidri atbalstītu pārmaiņu uzsākšanu visās skolās septembrī" ir marts. Līdztekus skolu direktori norāda, ka aktuālas ir diskusijas par jaunā finansēšanas modeļa īstenošanas niansēm. LIVA pagaidām nav iepazīstināta ar saistošo ārējo normatīvo aktu projektiem, teikts vēstulē.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.
 

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums IZM budžetā šogad netika paredzēts. 2026. gadā modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens skeptiski vērtē iespēju valsts budžetā atrast nepieciešamo finansējumu pilnā apjomā. Tā vietā viņš piedāvā modeli ieviest pakāpeniski. Ašeradena ieskatā, tas ir vienīgais veids, kā šobrīd uzsākt reformu.

IZM aplēses liecina, ka modeļa ieviešana, piemēram, tikai 1.-4. klasē valstij šogad izmaksātu papildus 11,95 miljonus eiro.

Pagaidām nav zināms, kur papildus finansējums tiks atrasts, un par to būs jālemj valdībai.

Jaunā modeļa izstrādes laikā iecere to ieviest pakāpeniski izskanēja vairākkārt, taču to neatbalstīja nozares pārstāvji, norādot uz iespējamas nevienlīdzības riskiem.

Līdzīgi domā arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura uzskata, ka modeli būtu jāievieš pilnā apjomā, "turot prātā to, ko saka finanšu ministrs par naudas iespējamību". Pretējā gadījumā pastāv "zināmi Satversmes [pārkāpšanas] riski" par nevienlīdzīgu attieksmi.

"[Ieviešot jauno modeli pakāpeniski], mēs ieejam vēl vienā netaisnības stāstā. Piemēram, pirmajās četrās klasēs skolotājiem būs lielāks atalgojums, kas rada netaisnību vienas skolas ietvarā," sprieda Čakša.

Politiķe pieļauj, ka sākotnēji uz jauno modeli pilotprojekta veidā varētu pāriet atsevišķas pašvaldības, līdzīgi kā tas notika Lietuvā. Vienlaikus, viņas ieskatā, "divi ātrumi nav labs stāsts", un jauna reforma "nedrīkst radīt lielāku bardaku".

Čakša uztur nostāju, ka modeļa ieviešanu nevar atlikt bērnu skaita samazināšanās dēļ. "Mēs jau ejam divus soļus aiz situācijas, un šis ir tas mirklis, kad vai nu mēs to izdarām, vai arī jārēķinās, ka zaudējam ļoti daudz bērnus tieši attīstības ziņā," vērtēja politiķe.

Skaidrība par finansējumu avotu jaunajam pedagogu finansēšanas modelim tiek solīta līdz marta sākumam.