Skolu vadītāji uzsver vecāku lomu veiksmīgai pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā

Lai pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas izglītības iestādēs noritētu veiksmīgi, būtiska loma ir vecāku attieksmei pret pārmaiņām, trešdien divu Saeimas komisiju kopsēdē uzsvēra skolu vadītāji.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti iepazinās ar pāreju uz mācībām skolās un bērnudārzos tikai latviešu valodā.
 

Rīgas 34. vidusskola pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā uzsāka jau 2018. gadā pēc tam, kad to aicināja darīt daļa skolēnu vecāku.

Neskatoties uz vecāku un skolotāju bažām par skolēnu sekmēm, viņu sniegums monitoringa darbos sākotnēji nedaudz bijis zemāks nekā klasēs, kur mācības apguva pēc bilingvālām programmām, bet pēc tam rezultāti izlīdzinājās, sēdē apgalvoja skolas direktore Nataļja Rogaļeva.

Skola novērojusi, ka labāk ar pāreju uz mācībām tikai valsts valodā veicas skolēniem no sociāli labvēlīgām ģimenēm. Turpretim bērniem, kuru vecākiem ir zemi ienākumi vai izglītības līmenis, pārmaiņas sagādā lielas grūtības. Šie skolēni arī nesaņem atbalstu mājās, un skola ir vienīgā vieta, kur viņi runā latviski. Rogaļeva aicināja domāt par mērķētāku atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām un kuri nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Daloties pieredzē, skolas direktore pieminēja arī skolotāju attieksmes un domāšanas maiņu, kam ir liela ietekme uz pārmaiņu efektivitāti. Vienlaikus tam ir nepieciešams ilgāks laiks, atsevišķos gadījumos pat vairāki gadi.

Savukārt Krāslavas Varavīksnes vidusskolā bērni skolas gaitas tikai latviešu valodā uzsāka 2022. gadā, kad tika atvērta 1. klase, kurā īstenoja mācību programmu tikai latviešu valodā.

Arī šajā skolā vecāki sākotnēji esot bažījušies, vai viņu atvases mācības apgūs pietiekami kvalitatīvi, vienlaikus skolas direktore Marija Micķeviča rezultātus vērtē kā gana labus. Skola izstrādāja konceptu, paredzot atbalstu skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kā arī sadarbību ar pašvaldību.

Skolas direktore atzīmēja "ārkārtīgi lingvistiski neviendabīgo vidi" pašvaldībā. Šajā mācību gadā mācības Krāslavas Varavīksnes vidusskolā uzsāka 4. un 7. klašu skolēni no attālākiem ciemiem. Viņu latviešu valodas prasmes stipri atšķīries no tā, ko sagaidīja skola, kā dēļ piedāvātais atbalsts tika pārskatīts.

Skolas direktore piekrita, ka no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm nākušo bērnu motivācija lietot latviešu valodu ir zemāka, un programmu vismaz minimālā līmenī palīdz apgūt tikai skolotājs kopā ar atbalsta personālu. Tāpat svarīgs esot arī darbs ar skolas vecāku padomi izpratnes veicināšanai vecāku vidū.

Vecāku attieksmes nozīmi sēdē akcentēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece, mudinot sabiedrību būt vienotai un pieņemt izmaiņas.

"Mums ir ļoti svarīgi, ka vecāki saprot, kāpēc mēs šo darām, iesaistās un atbalsta. Ka vecāki nekādā gadījumā nekaunina vai nebrūk virsū skolas personālam par to, ka ir šāda pāreja," sacīja Amatniece.
 

Svarīga ir arī izglītības iestādes direktora motivācija īstenot pārmaiņas un atbalstīt skolotājus. IZM konstatējusi, ka skolas sastapušās ar grūtībām izveidot un noturēt latvisku izglītības vidi ārpus mācību stundām.

"Tieši pedagogs ir tas, kurš vada mācību procesu. Pedagogs ir arī tas, kurš rūpējas par skolas kultūru un var iedvesmot [skolēnus] runāt latviešu valodā ne tikai mācību stundu laikā, bet arī ārpus skolas, starpbrīžos un citās vietās," sacīja IZM parlamentārā sekretāre. Papildus izaicinājumiem ar pedagogu nodrošinājumu viņa atzina, ka pietrūkst mērķētāks atbalsts darbam ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības.

Jau 2022. gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.