Valsts kontrolei bažas par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanas lietderību

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide ir svarīga, taču pastāv bažas par tam atvēlēto 21 miljona eiro lietderīgu izmantošanu, uzskata Valsts kontrole.

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien noraidīja "Apvienotā saraksta" deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai par Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi.
 

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029. gada nogalei ieguldīs 21,288 miljonus eiro. 11,87 miljonus eiro plānots pārdalīt no IZM budžetā atvēlētā finansējuma interešu izglītībai.

Vienlaikus Valsts kontrolei nav saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" plānots ietaupīt. Vispārējā izglītībā no Eiropas Savienības fondiem nākamajā plānošanas periodā tiks ieguldīti 266 miljoni eiro.

"Bez padziļinātām audita metodēm, kas ir tikai Valsts kontrolei, šo informāciju saņemt nav iespējams, diskutējot un lasot anotācijas," pauda Āboliņa.

Valsts kontroles ieskatā "īpaši sensitīvs jautājums" ir finansējuma pārdale uz administratīviem pasākumiem "no reāliem pakalpojumiem" jauniešiem no ekonomiski trūcīgākām un sociāli mazāk aktīvām ģimenēm.

"Visu laiku izskan sūdzības par to, ka trūkst finansējuma dažādiem pakalpojumiem priekš bērniem," atzīmēja Āboliņa.

IZM uzsver, ka finansējums tiks ieguldīts esošo izglītības kvalitātes monitoringa procesu pilnveidei, nevis jaunas monitoringa sistēmas izveidei.

No kopējā finansējuma 8,6 miljonus eiro atvēlēs skolēnu snieguma monitoringam. Esošo izglītības datu monitorēšanas veidu IZM raksturo kā nepilnīgu - lai sniegtu nepieciešamo atbalstu snieguma pilnveidei, pietrūkst datu par skolēnu sniegumu agrīnā izglītības posmā. Tāpēc IZM plāno ieviest individuālo skolēnu snieguma monitoringu rēķinpratībā, lasītprasmē un dabaszinātnēs pirmsskolas posmā, 3. un 6. klasē.

Izglītības kvalitātes monitoringa rīku un datu pieejamībai atvēlēs 3,5 miljonus eiro, tostarp skolēnu un skolotāju labbūtības mērījumam. Vēl trīs miljonus eiro plānots atvēlēt pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem.

Lai īstenotu izglītības kvalitātes monitoringa politiku, IZM, Valsts izglītības satura centram un Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbībai iezīmēti 3,8 miljoni eiro. Tos paredzēts novirzīt projekta ieviešanas un administratīvajam personālam, izglītības kvalitātes padomes vadībai, ikgadējā izglītības kvalitātes ziņojuma sagatavošanai un citiem pasākumiem.

Citi, ar projekta īstenošanu saistīti izdevumi izmaksās 1,6 miljonus eiro, bet pētījumi datos balstītai politikas plānošanai un īstenošanai - 0,8 miljoni eiro. Plānots, ka projekta gaitā notiks četri nacionāla mēroga reformu izvērtējumi.
 

Monitoringa sistēmas pilnveidei 11,87 miljonus eiro plānots pārdalīt no pasākuma "Interešu izglītība", bet vēl 2,61 miljonu eiro - no pasākuma "Paplašinātā mācību pieredze vispārējā izglītībā no pirmsskolas līdz vidusskolai".

Kā norāda IZM, interešu izglītībā šogad un turpmākos gados tika paredzēts "nozīmīgs valsts budžeta finansējuma apjoms". Interešu izglītībai šogad valsts budžetā atvēlēti 30,8 miljoni eiro, kas pieejams arī sociālās atstumtības riskam pakļautajiem skolēniem un bērniem ar speciālām vajadzībām. Papildus tam valdība šogad atbalstīja kopumā 6,812 miljonu eiro piešķiršanu STEM jomas interešu izglītības programmām turpmākajiem trim gadiem, tai skaitā valsts nozīmes interešu izglītības centros.

Papildus valsts budžetā atvēlētajam plānotas Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas 28,9 miljonu eiro apmērā STEM un pilsoniskās izglītības paplašinātai pieredzei skolā formālās izglītības ietvaros.

Plašāku ziņojumu par izglītības kvalitāti IZM sola iesniegt valdībā 2025. gada pirmajā ceturksnī.

Ar ieceri par monitoringa sistēmas izveidi tika iepazīstināta Latvijas Darba devēju konfederācija, izglītības darbinieku pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Studentu apvienība un nozaru ministrijas, norāda IZM.

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveide ir noteikta valsts Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, premjeres Evikas Siliņas vadītās valdības rīcības plānā, kā arī 2021.gada pavasarī pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos.