10 gadus vecas grāmatas un kopētas darba lapas
21.11.2024
Kuldīgas Centra vidusskolas sākumskolas skolotāja Indra Tīruma
Izglītības likumā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina visi skolēniem nepieciešamie mācību līdzekļi, taču no valsts budžeta vienam skolēnam tiek atvēlēti tikai 35 eiro. Ar šo summu jāpietiek gan grāmatām, gan burtnīcām, gan citiem piederumiem, kas vajadzīgi mājturībā, vizuālajā mākslā u. c. mācību priekšmetos. Kopumā aina ir ļoti bēdīga un daudzas skolas dzīvo nepārtrauktā taupības režīmā. Mēs izmantojam gan 10 gadus vecas grāmatas, gan cenšamies kopēt materiālus un meklēt citus risinājumus.
Patriotiskajā mēnesī, kad īpaši daudz domājam par mūsu valsts nākotni, svarīgi atcerēties, ka šo nākotni veidos mūsu bērni, kuri tagad mācās skolā. No izglītības pieejamības un kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs tas, ko viņi nākotnē paveiks un sasniegs. Ja tagad izglītību neizvirzīsim par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, sekas jutīsim jau pavisam drīz. Lai gan ir saprotams, ka tagadējos apstākļos jādomā arī par drošību un aizsardzību, bez izglītotas sabiedrības nav iedomājama droša un pārtikusi valsts. Izšķirīga loma izglītības pieejamībā ir arī mācību līdzekļiem, kam pašlaik finansējuma diemžēl nepietiek.
Visam nepieciešamajam nepietiek
Mācību līdzekļi, ko pašlaik piedāvā izdevniecības un kas ir veidoti atbilstīgi pilnveidotajam mācību saturam, būtiski atvieglotu ikdienu gan skolēniem, gan skolotājiem. Tajos ir padomāts par skolēnu iespēju pašiem novērtēt savu sniegumu, ir uzdevumi un testi, kas atbilst jaunajam standartam, u. tml. Diemžēl lielākajai daļai skolu nākas izvēlēties — nopirkt darba burtnīcas, lai nebūtu jākopē un jāpārkāpj autortiesības, vai pirkt mācību grāmatas, kas būs izmantojamas ilgāku laika posmu. Abām lietām nepietiek.
Sākumskolā vajadzīga grāmata, ko paņemt rokās
Darbu cenšamies organizēt tā, lai dažos mācību priekšmetos ir vismaz viena grāmata uz galda, bet citos — darba burtnīcas, daudz izmantojam digitālos mācību līdzekļus. Taču ir jāsaprot, ka tas, īpaši sākumskolas posmā, ir ļoti izaicinoši.
Ja visiem skolēniem būtu pieejamas darba burtnīcas un grāmatas, tas ļoti palīdzētu arī situācijās, kad bērni slimo un nevar apmeklēt skolu. Ar vecāku atbalstu viņi varētu sekot mācībām un apgūto atkārtot mājās.
Izglītības un zinātnes ministrija šomēnes paziņoja par finansējuma pieaugumu mācību līdzekļu iegādei — plānotais palielinājums būs nepilni 7 eiro vienam skolēnam, un kopsummā tie būs 35 eiro gadā. Realitātē tas nozīmē iespēju nopirkt vienu grāmatu vai divas darba burtnīcas. Bet neaizmirsīsim, ka skolēniem ir nepieciešamas arī krāsas, otas, zīmēšanas papīrs u. c. lietas.
Daudzos Latvijas novados mācību līdzekļu pieejamība ir milzīgs izaicinājums
Daudzi pedagogi bija pārliecināti, ka jaunais pilnveidotais mācību saturs tiks ieviests, vienlaikus nodrošinot arī atbilstīgus mācību materiālus, tomēr šobrīd piedzīvojam vilšanos.
Tā vietā tika piesaistīti neskaitāmi eksperti un organizētas darba grupas. Rezultātā daudzos Latvijas novados mācību līdzekļu pieejamība ir milzīgs izaicinājums gan skolām, gan pašvaldībai kopumā.
Ceru, ka pienāks brīdis, kad visas izglītības iestādes spēs nodrošināt mācību līdzekļus pilnīgi visiem skolēniem, tomēr pašlaik ir svarīgi atzīt problēmu un meklēt vismaz pakāpeniskus risinājumus — sākt ar dažiem priekšmetiem, ar atsevišķām klašu grupām. Izdevniecību izstrādātie mācību līdzekļi ir ļoti kvalitatīvi, to saturs ir mūsdienīgs un vizuālie risinājumi — bērniem saistoši, atliek tikai padarīt tos pieejamus visiem.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
Izglītības likumā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina visi skolēniem nepieciešamie mācību līdzekļi, taču no valsts budžeta vienam skolēnam tiek atvēlēti tikai 35 eiro. Ar šo summu jāpietiek gan grāmatām, gan burtnīcām, gan citiem piederumiem, kas vajadzīgi mājturībā, vizuālajā mākslā u. c. mācību priekšmetos. Kopumā aina ir ļoti bēdīga un daudzas skolas dzīvo nepārtrauktā taupības režīmā. Mēs izmantojam gan 10 gadus vecas grāmatas, gan cenšamies kopēt materiālus un meklēt citus risinājumus.
Patriotiskajā mēnesī, kad īpaši daudz domājam par mūsu valsts nākotni, svarīgi atcerēties, ka šo nākotni veidos mūsu bērni, kuri tagad mācās skolā. No izglītības pieejamības un kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs tas, ko viņi nākotnē paveiks un sasniegs. Ja tagad izglītību neizvirzīsim par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, sekas jutīsim jau pavisam drīz. Lai gan ir saprotams, ka tagadējos apstākļos jādomā arī par drošību un aizsardzību, bez izglītotas sabiedrības nav iedomājama droša un pārtikusi valsts. Izšķirīga loma izglītības pieejamībā ir arī mācību līdzekļiem, kam pašlaik finansējuma diemžēl nepietiek.
Visam nepieciešamajam nepietiek
Mācību līdzekļi, ko pašlaik piedāvā izdevniecības un kas ir veidoti atbilstīgi pilnveidotajam mācību saturam, būtiski atvieglotu ikdienu gan skolēniem, gan skolotājiem. Tajos ir padomāts par skolēnu iespēju pašiem novērtēt savu sniegumu, ir uzdevumi un testi, kas atbilst jaunajam standartam, u. tml. Diemžēl lielākajai daļai skolu nākas izvēlēties — nopirkt darba burtnīcas, lai nebūtu jākopē un jāpārkāpj autortiesības, vai pirkt mācību grāmatas, kas būs izmantojamas ilgāku laika posmu. Abām lietām nepietiek.
Sākumskolā vajadzīga grāmata, ko paņemt rokās
Darbu cenšamies organizēt tā, lai dažos mācību priekšmetos ir vismaz viena grāmata uz galda, bet citos — darba burtnīcas, daudz izmantojam digitālos mācību līdzekļus. Taču ir jāsaprot, ka tas, īpaši sākumskolas posmā, ir ļoti izaicinoši.
Tik maziem bērniem ir grūti darboties ar kopētām lapām: no pirmklasniekiem ir pāragri prasīt, lai viņi visas šīs lapas organizētu kārtīgās mapītēs pa mācību priekšmetiem. Līdzīgi ir ar digitālo resursu izmantošanu: sākumskolas vecuma bērniem tomēr ir ļoti svarīgi, lai burtnīcu vai grāmatu var paņemt rokās, ar pirkstu vilkt līdzi tekstam, kad lasām, utt.
Ja visiem skolēniem būtu pieejamas darba burtnīcas un grāmatas, tas ļoti palīdzētu arī situācijās, kad bērni slimo un nevar apmeklēt skolu. Ar vecāku atbalstu viņi varētu sekot mācībām un apgūto atkārtot mājās.
Izglītības un zinātnes ministrija šomēnes paziņoja par finansējuma pieaugumu mācību līdzekļu iegādei — plānotais palielinājums būs nepilni 7 eiro vienam skolēnam, un kopsummā tie būs 35 eiro gadā. Realitātē tas nozīmē iespēju nopirkt vienu grāmatu vai divas darba burtnīcas. Bet neaizmirsīsim, ka skolēniem ir nepieciešamas arī krāsas, otas, zīmēšanas papīrs u. c. lietas.
Daudzos Latvijas novados mācību līdzekļu pieejamība ir milzīgs izaicinājums
Daudzi pedagogi bija pārliecināti, ka jaunais pilnveidotais mācību saturs tiks ieviests, vienlaikus nodrošinot arī atbilstīgus mācību materiālus, tomēr šobrīd piedzīvojam vilšanos.
Pilnveidotā mācību satura ieviešana Latvijas skolās tika īstenota ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” atbalstu. Projekta kopējais finansējums bija 13,96 miljoni eiro, no kuriem 85 % jeb 11,87 miljonus eiro nodrošināja ESF. Vai tiešām no šīs summas nebija iespējams paredzēt nepieciešamo finansējumu arī mācību līdzekļiem?
Tā vietā tika piesaistīti neskaitāmi eksperti un organizētas darba grupas. Rezultātā daudzos Latvijas novados mācību līdzekļu pieejamība ir milzīgs izaicinājums gan skolām, gan pašvaldībai kopumā.
Ceru, ka pienāks brīdis, kad visas izglītības iestādes spēs nodrošināt mācību līdzekļus pilnīgi visiem skolēniem, tomēr pašlaik ir svarīgi atzīt problēmu un meklēt vismaz pakāpeniskus risinājumus — sākt ar dažiem priekšmetiem, ar atsevišķām klašu grupām. Izdevniecību izstrādātie mācību līdzekļi ir ļoti kvalitatīvi, to saturs ir mūsdienīgs un vizuālie risinājumi — bērniem saistoši, atliek tikai padarīt tos pieejamus visiem.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
