Iespēju skolas nodrošināt ar mācību līdzekļiem iemaina pret dārgu monitoringa sistēmu
Pērn, gada nogalē, Izglītības un zinātnes ministrija informēja par plāniem izstrādāt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, un Ministru kabinets to atbalstīja. Lai gan tāda sistēma ir nepieciešama un ideja kopumā ir atbalstāma, mulsina augstās izmaksas. Sistēmas ieviešanai paredz 21 miljonu eiro. Jāatgādina, ka Siguldas novada pašvaldībā šāda sistēma jau ir izstrādāta un tiek izmantota, turklāt nozares ministriju vairākkārt esam aicinājuši iepazīt jau pastāvošo risinājumu un izmantot to arī nacionālā līmenī. Protams, jau pārbaudītajam risinājumam būtu nepieciešami uzlabojumi, tomēr izmaksas, visticamāk, nepārsniegtu 1 miljonu eiro. Savukārt nacionālā līmenī tas nozīmētu 20 miljonu eiro ietaupījumu. Ietaupītie līdzekļi īpaši noderētu laikā, kad, piemēram, lai visām izglītības iestādēm nodrošinātu mācību līdzekļus, saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem trūkst 14 miljonu eiro.
Mācību līdzekļiem sākumskolā trūkst 4 miljonu eiro
Pašlaik akūti trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai nodrošinātu mācību materiālus visiem sākumskolas bērniem — tas ir aptuveni 100 eiro vienam skolēnam, ir nepieciešami 4 miljoni eiro. Lai mācību līdzekļi būtu pieejami skolēniem visās klašu grupās, nepieciešami 14 miljoni eiro. Ministrija norāda, ka tādu līdzekļu nav, tomēr vienlaikus plānots diezgan nepārdomāts 21 miljona eiro izlietojums.
Izmantot jau pastāvošu risinājumu, ietaupot līdzekļus
Situāciju neviennozīmīgu padara arī fakts, ka Siguldas novada pašvaldībā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platforma jau ir izstrādāta. Rīks izveidots par publiskajiem līdzekļiem, iesaistot Siguldas novada Digitālā centra speciālistus. Lai jau pārbaudīto risinājumu pilnveidotu izmantošanai nacionālā līmenī, saskaņā ar aprēķiniem būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons eiro. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijis saprātīgas intereses par pašvaldības piedāvājumu, lai gan tas gan ļautu ietaupīt, gan kalpotu par lielisku piemēru publiskā sektora spējai sadarboties un radīt inovācijas.
Publiskā sektora radīts rīks, kas paredzēts tieši publiskajam sektoram
Nav šaubu, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir nepieciešama, jo tas ir ceļš uz datos balstītiem lēmumiem, kas uzlabotu izglītības kvalitāti nākotnē. Tomēr, pirms tērēt 21 miljonu eiro laikā, kad trūkst līdzekļu mācību grāmatām, darba burtnīcām un pedagogu algām, būtu tikai saprātīgi izskatīt visas iespējamās alternatīvas. Ar ietaupītajiem 20 miljoniem eiro varētu risināt gan mācību līdzekļu, gan pedagogu atalgojuma jautājumu, turklāt, pilnveidojot jau pārbaudītu risinājumu, to būtu iespējams arī komercializēt.
Savos aprēķinos pieņemam, ka platformas uzturēšanai nacionālā līmenī būtu nepieciešams radīt trīs darba vietas — lai būtu pieejams tehniskais atbalsts dažādu problēmu novēršanai. Mūsu pašvaldībā to dara Digitālā centra komanda, kurai ir arī virkne citu pienākumu. Taču pašlaik stāsts ir par ministrijas (ne)gatavību iedziļināties situācijā un izvērtēt saprātīgu alternatīvu.
Uz nozari jāraugās kā uz vienotu veselumu
Izglītības nozarē ir daudz samilzušu problēmu un nav viegli izvēlēties, kuru risināt prioritāri, tomēr uz nozari jāraugās kā uz vienotu veselumu. Izdevīgāks monitoringa sistēmas risinājums nozīmētu iespēju, piemēram, finansēt mācību līdzekļu iegādi, kas būtiski samazinātu slogu, kas gulstas uz pedagogu pleciem. Tas būtu svarīgs atbalsts arī jaunajiem pedagogiem.
Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, vēl nav izvērtējusi ieguvumus, ko varētu sniegt jau pārbaudīts izglītības kvalitātes sistēmas risinājums. Atgādināsim, ka saprātīga lēmuma attālumā ir 20 miljonu eiro ietaupījums. Aicinām kopā veidot izdevumu pārskatīšanas kultūru, lai, skatoties uz nozari kopumā, varam atbildīgi apgalvot, ka prioritāte ir skolēns un izglītības kvalitāte. To nevar nodrošināt ar nepārdomāti dārgu monitoringa sistēmu, bet bez mūsdienīgiem mācību līdzekļiem un pedagogiem, kuri saņemtu atbilstīgu atalgojumu.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
